Otrdiena, 31.janvāris

redeem Tekla, Violeta

Lasi ērtāk format_size
arrow_right_alt Latvijā

Zināms, ko varētu piedāvāt jauniešiem, kuri negribēs pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Pirmajos gados jauniešiem, kuri negribēs pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu valsts aizsardzības civilo dienestu varētu nodrošināt tikai Aizsardzības ministrijas (AM) padotības iestādēs, parlamentam norādījusi ministrija.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien pirms otrā lasījuma skatīja uzlaboto valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojektu.

Uzlabotā redakcija paredz, ka VAD būs pakļauti pilsoņi - vīrieši viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību) - viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

VAD būs pakļauti pilsoņi - vīrieši, līdz 27 gadu vecumam, ja ir zudis attiecībā uz tiem lēmumā par valsts aizsardzības dienesta atlikšanu noteiktais pamats valsts aizsardzības dienesta atlikšanai. VAD brīvprātīgi var pieteikties arī pilsoņi - vīrieši un sievietes - no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.

Paredzēts VAD sākt no 1.jūlija, kad pēc 2004.gada 1.janvāra dzimušos vīriešus gada laikā pēc šī vecuma sasniegšanas iesauks tikai uz brīvprātības pamata.

Paredzēts, ka valsts aizsardzības militāro dienestu varēs pildīt vienā no trīs veidiem. Pirmkārt, 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā. Otrkārt, piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu. Treškārt piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk 180 dienas.

Personām, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to varēs aizstāt ar valsts aizsardzības civilo dienestu likumā noteiktajos gadījumos un likumā noteiktajā kārtībā. Kamēr nebūs spēkā Valsts aizsardzības civilā dienesta likums, personas obligātam iesaukumam netiks pakļautas. Šo likumprojektu paredzēts iesniegt parlamentā līdz jūnijam, bet tāpat parlamentā būs nepieciešams laiks tā pieņemšanai.

Patlaban AM prognozē, ka pirmajos VAD ieviešanas gados nelielajam skaitam pilsoņu, kas nevarēs pildīt militāro dienestu, valsts aizsardzības civilā dienesta izpildi varētu nodrošināt tikai Aizsardzības ministrijas padotības iestādēs. Iepriekš gan bija izskanējis, ka jaunieši šo dienestu varētu pavadīt iekšlietu vai veselības resora iestādēs.

Likumprojektā tagad ir svītrotas normas, kas paredzēja specializētus dienestus atsevišķām personu kategorijām - topošajām ārstniecības personām un garīdzniekiem. AM secinājusi, ka šādi izņēmumi kopumā neveicina vienlīdzību iesaucamo vidū, izdevīgākā situācijā nostādot šauras pilsoņu grupas.

Tāpat jāņem vērā, ka jau piedāvātajos trijos valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes veidos tiks īstenotas arī konkrētai militārai specializācijai nepieciešamās apmācības un dienesta uzdevumu izpilde, kas dod iespēju to salāgot ar pilsoņa civilā dzīvē jau iegūtajām kompetencēm, attiecīgi nav nepieciešamas veidot papildu militārā dienesta izpildes veidus.

AM piedāvātā redakcija paredz, ka līdz 2027.gadam VAD neiesauks pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstī un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savu dzīvesvietas adresi ārvalstī ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Gadījumā, ja iesaukumam plānoto skaitu nebūs izdevies nokomplektēt ar pilsoņiem, kuri militārā dienesta izpildei pietiekušies brīvprātīgi, tiks organizēta atlase pēc nejaušības principa, veicot izlozi. Analizējot ārvalstu pieredzi, secināts, ka Latvijas situācijā vislabāk piemērojama līdzīga prakse kāda ir Lietuvā, kur aktīvā dienesta izpildei trūkstošais personāls tiek izlozēts, ņemot vērā iesaucamo proporcionālo skaitu katrā novadā.

Atlasi iesaukumam dienestā pēc nejaušības principa paredzēts attiecināt tikai uz to pilsoņu kategoriju, kuri pildīs valsts aizsardzības militāro dienestu 11 mēnešu garumā NBS regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā. Minētais pamatots ar to, ka abi pārējie valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes veidi - piecu gadu dienests Zemessardzē un augstskolu un koledžu studentiem paredzētā rezerves virsnieka programmas apguve piecu gadu laikā ļaus militārā dienesta izpildi savienot ar studijām vai darbu, tāpēc to specifikas dēļ šos dienesta veidus pamatā paredzēts komplektēt no pilsoņiem, kuri dienestam pieteiksies brīvprātīgi.

Noteikts ka gadījumā, ja iesaukšanu valsts aizsardzības militārajā dienestā varēs nodrošināt visiem attiecīgajā gadā dienestam pakļautajiem pilsoņiem, tad izloze netiks rīkota.

Plānots, ka komunikāciju ar potenciālajiem iesaucamajiem Aizsardzības ministrija uzsāks sākot no 16 gadu vecuma, lai līdz iesaukšanas brīdim pilsonim jau būtu sākotnējais priekšstats par valsts aizsardzības militārā dienesta veidiem, un nepieciešamības gadījumā pilsonis varētu uzdot sev interesējošos jautājumus, piemēram, valsts aizsardzības mācības skolotājam-jaunsargu instruktoram un jau laikus sagatavoties dienesta izpildei.

Komisijā diskusijas raisīja bērnu uzturlīdzekļu jautājumi, Aizsardzības ministrijas piekļuves tiesības e-veselībai un citiem iedzīvotāju datu apstrādes jautājumiem. Iebildumi tika veltīti atšķirīgas attieksmes noteikšanai pēc dzimuma, paredzot iesaukt tikai vīriešus.

VAD ieviešanai finansējums ir ticis iezīmēts, taču tikai provizoriski. Plānots, ka Aizsardzības ministrijai turpinās darbu pie aprēķiniem. 2023. - 2025.gada budžetā līdzekļi ir paredzēti atbilstoši esošajam finansējumam.

Likumprojekts paredz, ka Aizsardzības ministrijai tiek nodrošināta bezmaksas tiešsaistes piekļuve Fizisko personu reģistram, Sodu reģistram, Invaliditātes informatīvajai sistēmai, Valsts izglītības informācijas sistēmai un Latvijas E-veselības sistēmai informācijas iegūšanai par iesaucamo, lai izvērtētu viņa atbilstību valsts aizsardzības dienestam.

Veselības ministrijas ieskatā AM nebūtu jābūt piekļuve E-veselības sistēmai. AM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA) gan komisijā norādīja, ka jau patlaban NBS Medicīnas nodrošinājuma centram ir piekļuve šai sistēmai un sākotnēji jauniešu atlasē plānots izmantot šo iestādi. Savukārt nākotnē palielinoties iesaucamo skaitam būs jāmeklē risinājumi un acīmredzot AM tomēr būs jāparedz izņēmuma stāvoklis attiecībā uz jauniešu veselības stāvokļa novērtēšanu.

Šodien lēmumi par konkrētām likumprojekta redakcijām komisijā netika pieņemti un komisija darbu pie reformas turpinās trešdien, 25.janvārī.

Iepriekš Aizsardzības komisijas sēdē AM valsts sekretārs Jānis Garisons pastāstīja, ka VAD šogad pirmajā iesaukumā vasarā plānots uzņemt apmēram 300 jauniešus.