Valdībā šodien atbalstīja grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, lai mainītu garantētā minimālā ienākumu (GMI) slieksņa un trūcīgās un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa noteikšanas principus, tos vairs nenosakot kā konkrētu skaitli, bet kā daļu no iedzīvotāju ienākumu līmeņa.
Patlaban GMI ir 109 eiro pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, bet trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā.
Savukārt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 436 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, bet ne zemāku par noteikto trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni.
Labklājības ministrija (LM) skaidro, ka, likumā saglabājot minimālo ienākumu sliekšņu absolūtos apmērus, pastāv risks, ka šos apmērus var pārskatīt, neņemot vērā iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu reālo pieaugumu, attiecīgi tos nosakot bez sociālekonomiskā pamatojuma, vai tos var nepārskatīt vispār.
Abas izvēles pēc būtības nenovērstu trūkumus - minimālo ienākumu sliekšņus piesaistīt konkrētam sociālekonomiskajam rādītājam, lai nodrošinātu to adekvātumu attiecībā pret reālo sociālekonomisko situāciju valstī, kā arī nodrošināt regulāru to pārskatīšanu, kā arī neatbilstu minimālo ienākumu sliekšņu ieviešanas mērķim, uzsver LM.
Likumprojekts paredz noteikt GMI slieksni, trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni, paredzot, ka GMI ir 20% apmērā no ienākumu mediānas, trūcīgās mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 50% apmērā no ienākumu mediānas. Savukārt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku kā 80% apmērā no ienākumu mediānas, bet ne zemāku par trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni.
Minimālo ienākumu sliekšņu apmērus mājsaimniecībai aprēķina, piemērojot attiecīgajam ienākumu slieksnim šādus koeficientus - pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā tas ir koeficients 1, bet pārējām personām mājsaimniecībā - 0,7.
Mājokļa pabalsta pieejamības uzlabošanai likumprojekts paredz noteikt koeficientus GMI sliekšņu summai mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai dažādiem mājsaimniecību veidiem, lai tādējādi sekmētu sociālekonomiskās nevienlīdzības un nabadzības risku mazināšanu, kas ir būtiska arī valsts ilgtspējas aspektā.
Tāpat likumprojekts paredz, ka GMI sliekšņu summai mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai mājsaimniecībai piemēro koeficientu 2,5 - atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti. Koeficients 2 varētu tikt piemērots mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, kā arī mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti un bērni, savukārt pārējām mājsaimniecībām - 1,5.
Grozījumi nosaka, ka valsts nodrošina mērķdotāciju pašvaldībām izdevumu segšanai 30% apmērā no mājsaimniecībām izmaksātā GMI pabalsta un mājokļa pabalsta apmēra.
Lai nodrošinātu koeficientu piemērošanas nepārtrauktību mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai, likumprojekta spēkā stāšanās termiņš noteikts 2023.gada 1.jūnijs
