Apspriež ideju par vienotu vilcienu satiksmi maršrutā Viļņa - Rīga - Tallina
Šodien, 23.janvārī, noslēdzās satiksmes ministra Jāņa Vitenberga darba vizīte Tallinā, kur viņš kopā ar Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministri Rīnu Sikutu (Riina Sikkut) un Lietuvas transporta un komunikāciju ministru Mariusu Skodi (Marius Skuodis) pārrunāja Rail Baltica projekta ieviešanas gaitu Baltijas valstīs, kā arī citus aktuālos projektus.
J. Vitenbergs sarunās ar ministriem uzsvēra, ka Rail Baltica ir prioritārs infrastruktūras objekts, un tā veiksmīga īstenošana ir ne tikai pienākums pret mūsu nākamajām paaudzēm, bet šobrīd jo īpaši - mūsu valstu drošības jautājums: "Nav pieņemama vilcināšanās un kļūdas projekta īstenošanā. Šobrīd ir jāfokusējas nevis uz sekundārām lietām, bet projekta prioritātēm, un tam ir nepieciešama visu Baltijas valstu vienota attieksme. Pat, ja tiek runāts par to, ka projekta īstenošana aizkavēsies par četriem gadiem, mums ir svarīgi uzsākt vilcienu kustību agrāk tajos posmos, kas jau ir pabeigti."
Tāpat ministrs savus Baltijas kolēģus informēja par gaidāmo citu ministriju iesaisti projekta raitākai virzībai: "Lai veiksmīgāk aptvertu visus izaicinājumus un rastu tiem risinājumus, esam nolēmuši veidot starpministriju darba grupu. Vēlos, lai nacionālā līmenī visi iesaistītie apzinātos šī projekta nozīmi un savu atbildību par tā attīstību."
Ministri sprieda arī par vairākām citām tēmām, tostarp arī par vienotu vilcienu satiksmi maršrutā Viļņa - Rīga - Tallina uz esošās infrastruktūras bāzes, pirms Rail Baltica līnijas izbūves. Ministrs atzinīgi vērtēja dzelzceļa pārvadājumu paplašināšanu, piebilstot, ka būtu nepieciešams vienoties par nosacījumiem, uz kādiem tas varētu notikt, pielāgojot jau esošos maršrutus.
Vizītes noslēgumā ministri parakstīja kopīgo paziņojumu par sadarbību svarīgāko transporta problēmu risināšanā. Tajā uzsvērta TEN- T tīkla attīstība, ņemot vērā stratēģiskās transporta infrastruktūras nozīmi ģeopolitiskajos apstākļos. Uzsverot vajadzību pēc turpmākas koordinētas rīcības Ukrainas atbalstam, valstis apņēmās turpināt veidot alternatīvus transporta koridorus starp Baltijas jūras ostām un Ukrainu, kas apietu Krieviju un Baltkrieviju. Tāpat Baltijas valstis apņēmās strādāt pie tā, lai vēl vairāk izolētu Krieviju no starptautisko transporta lēmumu pieņemšanas.
Rail Baltica kontekstā valstis apņēmās darīt visu nepieciešamo, lai līdz 2024.gada beigām sagatavotu visus projekta posmus būvniecībai, kā arī pabeigtu projektu saskaņā ar TEN-T regulā noteikto termiņu pamattīkla koridora īstenošanai līdz 2030.gadam.
Vēl ministri parakstīja vienošanos par Krievijas izslēgšanu no kandidēšanas Starptautiskajā jūrniecības organizācijā, aicinot tam pievienoties arī citas IMO dalībvalstis.