Trešdiena, 1.februāris

redeem Brigita, Indars, Indra, Indris

Lasi ērtāk format_size
arrow_right_alt Latvijā

Vairāki ministri pārskatīs uzņēmumu padomes. Kā pirmo vērtēs “Latvijas valsts mežus”

© Romāns Kokšarovs/F64

Valsts uzņēmumu padomēs trešā daļa ir vadošie ierēdņi no ministrijām vai to pamatdarbs ir citā valsts iestādē vai uzņēmumā, vēsta TV raidījums „Nekā personīga”.

Ar nelielu pārtraukumu, jau turpat 30 -mit gadu valsts kapitālsabiedrībās darbojas padomes.

Esam noskaidrojuši, ka tur lielā skaitā strādā ministriju vadošie ierēdņi un citu iestāžu vadītāji. Viņu pamatdarbs ir citur. Padomēs var saņemt līdz 3 tūkstošiem lielu algu un tādējādi mēnesī viņiem kopā ienākumi var veidot pat 5 ciparu skaitli.

Valsts kontrolieris uzskata, ka pēc atlīdzības reformas algu cels kā ierēdņiem- tā var pieaugt arī padomes locekļiem. Tāpēc no šāda kropļojumu būtu jāatsakās.

Turklāt jādomā, ka stingrāk vērtēt darbu pašās padomēs.

Valsts uzņēmumu padomes vienmēr bijušas labi atalgotas. Līdz 2009.gada krīzei, tajās pamatā darbojās politiķi, kuri dāsni ziedoja savām partijām un papildināja to kases.

Savulaik uzņēmumu padomē valdošās partijas iemanījās iekārtot pat 50 sev pietuvinātos un to nemaz neslēpa. Apvienojot vairākus amatus, viens cilvēks varēja nopelnīt pat 140 tūkstošus eiro gadā.

Smagās krīzes laikā Valda Dombrovska pirmā valdība uz taupības viļņa, padomes likvidēja. Taču jau pēc pieciem gadiem ar tikpat lielu vienprātību Saeima tās atkal atjaunoja.

Parlamentārieši uzskatīja, ka uzņēmumu kontrole uzlabosies un palīdzēs Latvijai iestāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. Sākumā atjaunoja padomes 12 lielajos uzņēmumos, arī trīs lielajās slimnīcās. Jaunā kārtība paredzēja, ka kandidātus izraugās atklātā procedūrā, nominācijas komisijās darbojas arī sabiedrības pārstāvji un neatkarīgi eksperti. Prasības padomes locekļiem bija augstas - Augstākā izglītība, pieredze konkrētajā jomā, un nevainojama reputācija.

Pirms 3 gadiem klāt nāca arī ierobežojumi, ka padomēs nevar strādāt ar politiskām partijām saistītie.

Tomēr joprojām nav izdevies pilnībā izslēgt politiķu favorītu nonākšanu valsts uzņēmumu padomēs. Tikko pabeigtajā auditorkompānijas KPMG ziņojumā konstatēta rīcība, kas ietekmējusi konkursa rezultātus “Latvijas valsts mežos”.

Vērtīgā uzņēmuma vadība vislielākās izmaiņas piedzīvojusi zemkopības ministra Kaspara Gerharda laikā. 2021. gada novembrī pilnībā nomainījās uzņēmuma padome, bet pērn vasarā praktiski visa “Latvijas valsts mežu” valde. ”KMPG Baltics” auditori secina, ka trīs no 7 ņiem komisijas locekļiem, kas atlasīja padomi, bijuši no zemkopības ministrijas un ir ietekmējuši konkursa rezultātus, liekot dažiem kandidātiem būtiski augstāku vērtējumu nekā komisijas neatkarīgie eksperti .

Kaspars Cirsis - Komisijas priekšsēdētāja vietnieks - Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks;

Aina Stašāne - komisijas locekle - Valsts meža dienesta ģenerāldirektore;

Edīte Meijere - komisijas locekle - Zemkopības ministrijas Juridiskā departamenta Personāla nodaļas vadītāja;

PĒTERIS VILKS, Pārresoru koordinācijas centra direktors: Parādās neliels favorītisms. Kas noved pie rezultāta, kāds tas ir. Respektīvi tie komisijas locekļi, kuri ir pakļauti kapitāldaļu turētājam, tie par kādiem konkrētiem pretendentiem to savu vērtējumu likuši nedaudz augstāku, bet citiem nedaudz zemāk.

NP: Vai auditori secina, ka vērtējumi bijuši saskaņoti balsojumos?

PĒTERIS VILKS: Auditori to nesecina. To nevar nosecināt. Tas jāprasa pašām šīm amatpersonām. Auditori to tā kā ir uzdevuši , bet to nevar tā izsecināt.

Kaspars Gerhards, bijušais zemkopības ministrs (NA)

21.11.2021

NP: Divi no četriem padomes locekļiem, tostarp arī priekšsēdētājs, ir jūsu bijušie padotie. Tā ir tāda nejaušība sanākusi?

Kaspars Gerhards: Kā jau teicu, konkursa komisija ļoti nopietni strādāja un katrā ziņā nekādi politiski norādījumi, nekāda politiska sekošana līdzi procesiem nav bijusi.

Nesenais mēģinājums pārdalīt Latvijas valsts mežu lielākos pēdējo gadu ziedojumus, kā to vēlas politiķi un nevis plašas sabiedrības interesēs, pēc premjera Krišjāņa Kariņa domām pierāda, ka šis valsts uzņēmums netiek labi pārvaldīts. Tāpēc jaunajam zemkopības ministram tagad jāvērtē audita ziņojumā secinātais.

KRIŠJĀNIS KARIŅŠ, Ministru prezidents (JV)

NP: Ko jūs sagaidāt no zemkopības ministra?

KRIŠJĀNIS KARIŅŠ: Es to ziņojumu esmu iepazinis. Un ir diezgan skaidrs - tas, kas bija paredzēts, tas nav izpildīts. Ministra rīcībā ir diezgan plašs repertuārs, ko viņš varētu darīt, es ticu, ka jaunais zemkopības ministrs ieviesīs zināmu kārtību šajā jautājumā.

DIDZIS ŠMITS, Zemkopības ministrs (AS): It kā tādi skaidri likumpārkāpumi tur nav redzami, bet ne vienmēr viss ir tā kā burtā, daudz kas ir arī garā. Tā kā to visu mēs pētīsim. Mana pārliecība ir, ka padomē ir jābūt vairāk profesionāliem cilvēkiem, tieši saistītiem ar mežu nozari.

NP: Politiski esat gatavs nomainīt padomi?

DIDZIS ŠMITS: Es to vērtēšu. Es tagad neskriešu pa priekšu vilcienam. Mēs izvērtēsim visu un noteikti pieņemsim lēmumu. Lēmums noteikti būs.

Padomes locekļiem tas nav pilna laika darbs. Viņu atbildībā ir stratēģiskie jautājumi, viņi apstiprina budžetu, atbild par attīstību. Padome ieceļ un atceļ valdi.

Skandāls ar Austrumu slimnīcas Onkoloģijas centra ķirurgu atalgojumu un ārstu gatavību lielā skaitā darbu pamest, gada nogalē izraisīja lielu rezonansi. Ārsti esot finansiāli nenovērtēti, ar viņiem nav apspriesti jaunie darba apstākļi un panākta vienprātība slimnīcas tālākajā attīstībā. Vairāki onkologi iesniedza atlūgumu. Spriedzei samilztot, Latvijas radio intervēja arī RAKUS padomes priekšsēdētāju Tīnu Kukku. Ja aiziet vadošie ārsti un tas skar pacientu intereses, tas liecina, ka slimnīcai nav personāla vadības stratēģijas, proti padome nav tikusi ar savu darbu galā.

TĪNA KUKKA, RAKUS padomes priekšsēdētāja, Latvijas radio "Krustpunktā" 4.janvāris

TĪNA KUKKA: Es varbūt varu uzdot jautājumu, kā padomes priekšsēdētāja. Ko jūs piedāvājat, vai jautājums ir par atalgojumu vai jautājums ir par fizisku telpu atrašanos?

Žurnālists : Vai tad jūs to savstarpēji neesat sapratuši?

TĪNA KUKKAV: ienreiz esam tikušies

LĪGA MEŅĢELSONE, Veselības ministre (AS)

NP: Bijāt pārsteigta, ka (RAKUS) padomes priekšsēdētāja Tīna Kukka nav zinājusi iepriekš par šāda konflikta esamību?

LĪGA MEŅĢELSONE: Zināms pārsteigums ir. Mana vīzija ir, ka arī padomēm jābūt dziļi integrētām pašā problemātikā, jo droši vien tāpēc padomes ir izveidotas, lai gan stratēģiski , gan arī tās komunikācijas problēmas , kuras var apdraudēt pacientu drošību, ir arī viņu dienaskārtībā. Tīna Kukka ir finanšu eksperte un tas arī bija viņas galvenais uzdevums. Varam spriest par kādām problēmām, kas bijušas komunikācijā, taču šobrīd pēc mana rīkojuma (padome ) katru nedēļu atskaitās par paveikto.

NP: Ja padome netiks galā ar savu uzdevumu, jūs būtu gatava to nomainīt?

LĪGA MEŅĢELSONE: Mēs vērtēsim, jā!

Tīnu Kukku slimnīcas padomē izraudzījās kā finansisti no privātā sektora. Viņai šobrīd ir pilna laika darbs bankā “Luminor”, viņa ir iesaistījusies arī topošās bankas “Indexo” izveidē.

Par darbu valsts RAKUS slimnīcas padomē Tīna Kukka mēnesī saņem 3 tūkstošus eiro. Un pagūst ar darbiem vēl vienā citā valsts uzņēmumā “Elektroniskie sakari”, kur mēnešalga ir virs diviem tūkstošiem. Kopējais gada atalgojums abos valsts uzņēmumos Kukkai ir vairāk nekā 63 tūkstoši eiro gadā.

PĒTERIS VILKS, Pārresoru koordinācijas centra direktors: Šī savienošana ir iespējama. Tas mērķis jau sākotnēji bija, ka kapitālsabiedrību padomēs nāk strādāt no privātā sektora un no uzņēmumiem, kuri privātajā sektorā sasnieguši labus rezultātus.

Pēdējais, kas notiek ar RAKUS mani arī nedaudz pārsteidz.

Arī tās atbildes, kas tiek sniegtas publiskajā telpā. Nu, padome atbild par stratēģijas veidošanu. Ja ir problēmas, tad tai ir jārunā ar visiem partneriem.

Tīna Kukka nav vienīgā, kura apvieno darbu vairākās valsts uzņēmumu padomēs. Tādās strādā arī vairāku ministriju vadošie ierēdņi.

Piemēram, valsts kases pārvaldnieks (alga 5 574) Kaspars Āboliņš vienlaikus ir arī padomes priekšsēdētājs “Augstsprieguma tīklā” (alga 2 783) un padomes priekšsēdētājs aviokompānijā “Airbaltic” ( 3 201). Kopējie gada ienākumi Āboliņam ir vairāk nekā 138 tūkstoši eiro.

Airbaltic no biznesa viedokļa noteikti nevar uzlūkot kā veiksmes stāstu. Kopš pandēmijas valsts nacionālajā aviokompānijā ieguldījusi jau 340 miljonus. Nesen lidsabiedrības vadība izlema - līdz pat trešdaļai tās flotes, kuras iegādē izmantots arī valsts atbalsts, iznomāt citām aviokompānijām.

JĀNIS VITENBERGS , satiksmes ministrs (NA ), bijušais ekonomikas ministrs (2021-2022): Tu nevari būt eksperts trīs dažādās tēmās. Tam vienkārši laika nepietiek. Te nevajadzētu runāt par vienu kadru . Problēma ir daudz plašāka. Jo tas esošais regulējums, kā atlasa kapitālsabiedrību vadību, tas ir diezgan ierobežojošs, jo tur ir uzstādījums par nepieciešamo pieredzi vadītāja amatā samērā lielos uzņēmumos un no privātā sektora īsti nepiesakās.

Es domāju to lēmumu vajadzētu labot, bet kurš būs tik drosmīgs, lai samazinātu prasību slieksni, un būs tādi, kuri iebildīs un teiks, ka mēs atkal gribam padomēs kaut kādus “šoferu dēlus” un līdzīgi.

NP: Bet divu gadu laikā neviens ministrs nav rosinājis, ka nav ok pārvaldība kādā no kapitālsabiedrībām. Ir vai nav rosinājis..

JĀNIS VITENBERGS: Ir noteikts rāmis, kādā šos cilvēkus atlasa, bet jau teicu, manuprāt, tas nav pilnvērtīgs.

Kritiku saņem arī finanšu ministrijas pārraudzītā kapitālsabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi.”

Šonedēļ Jaunais Rīgas teātris pieteica streiku, protestējot pret kavēšanos teātra ēkas būvniecības pabeigšanā. Arī Valmieras teātris ziemu sagaidīja bez jumta un apkures. Šīs problēmas turpinās jau ilgāku laiku, bet risinājumus VNĪ nav atraduši. Kapitālsabiedrības padomi jau ilgstoši vada aizsardzības ministrijas otrā persona - valsts sekretārs Jānis Garisons. Alga padomē (2 483 EUR) ir virs diviem tūkstošiem, bet par pamatdarbu ministrijā viņš saņem virs četriem tūkstošiem eiro. (4375 EUR)

NP: Kā jūs apvienojat amatus vienlaikus esot “Valsts nekustamajos īpašumos” padomes priekšsēdētājs?

JĀNIS GARISONS, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” padomes priekšsēdētājs: Kad iepriekšējā padome atkāpās, mani uzrunāja FM valsts sekretāre un es piekritu uz pagaidu amatu savienošanu. Protams, ka tas prasa diezgan lielas pūles.

Pa šo laiku ir bijuši vairāki konkursi un tā kā tiek prasītas pielaides, šie konkursi nav bijuši veiksmīgi!

NP: Cik ilgi jūs pildāt šo pagaidu priekšsēdētāja amatu?

2019.gada decembris.

Savukārt Autotransporta direkcijai jānodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana reģionālās nozīmes autobusu maršrutos. Direkciju vada Kristiāns Godiņš. Tās organizētajos iepirkumos uzvarētāju firmas regulāri nepilda līgumus, un pasažieri paliek uz ielas. Kristiāns Godiņš pagūst strādāt arī otrā darbā - viņš vada Ceļu satiksmes drošības direkcijas padomi. Kopējie ienākumi gadā Godiņam tādējādi ir turpat 94 tūkstoši.

KRISTIĀNS GODIŅŠ, VISA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājs, CSDD padomes priekšsēdētājs: Ir mēneši, kad ir divas sēdes, ir daudz attālinātās sēdes, ir sēdes, kas tiek organizētas vēlā pēcpusdienā.

NP: Un darbu Autotransporta direkcijā tas tik ļoti neietekmē?

KRISTIĀNS GODIŅŠ: Es strādāju pa vakariem, ja nepieciešams arī brīvdienās.

“Nekā personīga” izpētītais ļauj secināt, ka šobrīd valsts kapitālsabiedrību padomēs aptuveni trešā daļa ir vai nu vadošie ierēdņi no ministrijām un citām valsts pārvaldes iestādēm vai uzņēmumiem.

ROLANDS IRKLIS, Valsts kontrolieris

NP: Vai tas patiesībā nebija atalgojuma jautājums, kas pamudināja ierēdņus šādi piepelnīties?

ROLANDS IRKLIS: Tas vēsturiski nav arī īpaši slēpts. Un vairāku ministriju vadība ir teikusi, ka nevar nodrošināt ierēdņiem konkurētspējīgu atalgojumu, un vēsturiski radās iespēja piepelnīties kapitālsabiedrību padomēs.

Šobrīd, kad atlīdzības reforma ir veikta, un var nodrošināt arī konkurētspējīgāku atalgojumu vadošajiem ierēdņiem, būtu jāpārskata šis princips.

Būtu jāatsakās no šī neoficiālā risinājuma. Un jāpaliek pie tā, ka pamatdarbs un pamatalga tiek saņemta vienā vietā.

Arī padomēm ir sasaiste ar minimālo algu valstī un arī padomes locekļiem algas šogad var celt, norāda Valsts kontrole. Taču nav neviena, kas no malas izvērtē padomes darbu un tās sniedz vien pašnovērtējumu.

Vairāki no valsts uzņēmumu padomēm vienlaikus strādā arī galvaspilsētas kapitālsabiedrībās. Jāpiezīmē, ka algas izlēma celt ne vien valsts augstākajām amatpersonām, ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, bet tās būs lielākas arī Rīgas domes vadībai. Nekā personīga zināms, ka par nepilnu tūkstoti vairāk nekā iepriekš saņems arī domes komiteju priekšsēdētāji un algas pieaugs arī viņu vietniekiem.