Noteicošais faktors nākamajā desmitgadē būs operētājsistēmas Windows aiziešana no galvenās lietotāju operētājsistēmas pozīcijām. Lai gan šis Microsoft lolojums joprojām būs uzņēmumu visbiežāk izmantotā platforma, tomēr parastie lietotāji spēs pilnīgi apmierināt savas vajadzības, strādājot citās operētājsistēmās, kuru daudzums pieaugs.
Antivīrusu uzņēmumi gandrīz nekad neizsaka informācijas apdraudējumu attīstības prognozes tālākai nākotnei par trim līdz pieciem gadiem, tomēr to var mēģināt izdarīt, aplūkojot galvenās pārmaiņas un problēmas informācijas drošības jomā pēdējo desmit gadu laikā apvienojumā ar svarīgākajām personisko datoru, mobilo tālruņu un operētājsistēmu nozares attīstības tendencēm, norāda Kaspersky Lab eksperti, iepazīstinot ar savu kiberpasaules nākotnes redzējumu.
Jauno operētājsistēmu skaita pieaugums ietekmēs jaunu apdraudējumu rašanās procesu – kibernoziedznieki nespēs vienlaikus sekmīgi rakstīt kaitīgo kodu lielam skaitam dažādu platformu, tāpēc viņi būs spiesti izvēlēties: daudz dažādu atsevišķu lietotāju operētājsistēmu un to vadītu ierīču vai specializācija Windows un uzbrukumi uzņēmumiem. Skaidrs, ka viņi dos priekšroku otrajam variantam – 2020. gadā nopelnīt uz lietotāju rēķina būs daudz grūtāk, jo saglabāsies jau iezīmējusies elektronisko maksājumu un internetbanku attīstības tendence un šādas ierīces pakāpeniski pārvērtīsies par biometriskajām sistēmām, lietotāju personificēšanas un maksājumu aizsardzības sistēmām.
Paredzamā operētājsistēmu nomaiņa un to specifikācija ietekmēs arī moderno vīrusu rakstīšanu – notiks kārtējā paaudžu maiņa. Domājams, ka liela daļa kibernoziedznieku, kas strādāja ar Windows vadītām ierīcēm, zaudēs ievērojamu darba apjomu, nevēloties pāriet uz jaunajām operētājsistēmām. Lai saglabātu vietu zem saules, vecās skolas pārstāvji arvien biežāk izmantos jaunatnes palīdzību, kura spēj rakstīt jaunajām platformām domātu kaitīgo kodu, tomēr šāda situācija neturpināsies ilgi un var beigties ar hakeru fizisku konfrontāciju ietekmes sfēru pārdalē.
Visticamāk, 2020. gadā kibernoziedzību veidos divas grupas. Pirmā specializēsies uzbrukumos uzņēmumiem (bieži vien pēc pasūtījuma). Rūpnieciskā spiegošana, datubāzu zādzības, informatīvie uzbrukumi reputācijas graušanas nolūkā – tas viss būs īpaši pieprasīts melnajā tirgū. Kaujas laukā tiksies hakeri un uzņēmumu datorspeciālisti, kas cīnīsies ar viņiem, kā arī, domājams, procesā tiks iesaistīti kiberspecdienesti. Viņiem būs jādarbojas galvenokārt Windows vidē, kā arī tradicionālo UNIX līdzīgo operētājsistēmu jaunajās versijās.
Otras grupas mērķis būs ierīces, kas kontrolē mūsu eksistenci, pārvietošanos un liela skaita pakalpojumu dienestu darbību. Šādu sistēmu uzlaušana un zādzība, iespēja bez maksas izmantot dažādus pakalpojumus, informācijas par sevi un savu (vai pasūtītāja) darbību dzēšana vai mainīšana – lūk, kas piesaistīs jauno hakeru paaudzi un dos tai iespēju nopelnīt.
Sekojot lietotāju datoru to parastajā izpratnē pakāpeniskajām pārvērtībām, tāpat evolucionēs arī viena no visaktuālākajām IT problēmām – robottīkli. No galddatoriem sastāvošos zombiju tīklus nomainīs robottīkli, kurus veido mobilās ierīces, un turpmāk robottīklos ietilps arvien vairāk visdažādāko sīkrīku, kam ir piekļuve internetam.
Ievērojami mainīsies saziņas līdzekļu un tehnoloģiju sastāvs. Galvenais šo pārmaiņu mērķis būs virtuālās saziņas procesa tuvināšana īstenības apstākļiem – 2020. gadā saziņu ar draugiem internetā, izmantojot klaviatūru, varēs redzēt tikai vecās filmās, tas nozīmē, ka surogātpasta izplatīšanas bizness saskarsies ar nepieciešamību meklēt jaunus nevēlamās korespondences piegādes ceļus tās adresātam. Pirmais solis šajā virzienā būs surogātpasta izplatītāju arvien plašāka pārorientēšanās no datoriem uz mobilajām ierīcēm. Vairākkārtīgi pieaugs mobilā surogātpasta sūtījumu apjoms, taču sakarā ar intensīvo mobilo sakaru attīstību ievērojami samazināsies izdevumi par interneta datu plūsmu, kā rezultātā lietotāji arvien mazāk uzmanības pievērsīs uzmācīgai reklāmai.
Pēc kompānijas analītiķu domām, pagājušās desmitgades (2000-2010) visspilgtākās tendences ir mobilitāte un miniaturizācija – personiskās ierīces kļūst arvien mazākas un ļauj piekļūt internetam no gandrīz jebkuras vietas pasaulē, turklāt piekļuvei galvenokārt tiek izmantoti bezvadu tīkli. Tāpat spilgtas tendences ir vīrusu rakstīšanas pārvēršanās par kibernoziedzību, Windows līderpozīciju saglabāšanās personisko datoru operētājsistēmu jomā, nepārtraukta līderu maiņa mobilo ierīču platformu segmentā, augsts konkurences līmenis, mūsdienu interneta galvenie pakalpojumi ir sociālie tīkli un meklētājprogrammas, kā arī tiešsaistes tirdzniecības apjoms jau pārsniedz dažu valstu gada budžetu.