Otrdiena, 31.janvāris

redeem Tekla, Violeta

Lasi ērtāk format_size
arrow_right_alt Latvijā

“Autobusu karteļa” firmu īpašnieku reakcijas: Savickis sūdzas par netaisnību, Šlesers grib valdes skaidrojumu, Šķēle un Komars klusē

© Ģirts Ozoliņš/f64

Konkurences padomes (KP) pieņemtais lēmums saistībā ar iespējamu karteli ar kopumā gandrīz 2 miljonu eiro naudas sodu vērsties pret trim firmām – “Liepājas autobusu parku” (LAP), “Nordeku” un “Latvijas Sabiedrisko Autobusu” (LSA) – publiskajā telpā likuši uzvirmot jautājumiem arī par to īpašnieku vai patieso labuma guvēju lomu, šovakar ziņo TV raidījums "de facto".

Visi trīs uzņēmumi konkurences pārkāpumus noliedz. Taču, piemēram, LAP gadījumā dažādu īpašnieku grupu zināšanas par saziņu ar citiem pasažieru pārvadātājiem atšķiras. KP publicētie dokumenti un iesaistīto personu reakcijas Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” ļauj izteikt versiju, ka LAP viszinošākais varētu būt Andra Šķēles ģimenes un līdzgaitnieku flangs.

2019. gada vasarā neilgi pēc tam, kad Autotransporta direkcija (ATD) bija izsludinājusi iepirkumu par sabiedriskā transporta pakalpojumiem, lai nodrošinātu reģionālajos maršrutos pasažieru pārvadāšanu ar autobusiem līdz 2030. gadam, pārvadātāja “Nordeka” telpās Rīgā, Dzirciema ielā sapulcējās četru uzņēmumu pārstāvji. Konkurences padomes lēmumā tie minēti anonimizēti, bet gandrīz visi ir izsecināmi.

Namatēvs bija toreizējais “Nordekas” valdes priekšsēdētājs Sergejs Konopijevs. Pie galda bija arī firmas LSA, kas toreiz saucās “Sabiedriskais autobuss”, valdes loceklis un pastarpinātais īpašnieks Vitālijs Komars, kā arī LAP valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns un arī padomes priekšsēdētājs Edgars Dupats. Tāpat uzaicināts bija arī cilvēks, kas nepilnu gadu vēlāk par tikšanos ziņoja KP.

Iestādes lēmumā šī persona tiek dēvēta par “pieteikuma iesniedzēju”, taču “Nordekas” preses relīzē līdz ar komentāru par firmai piemēroto sodu minēts, ka sākumā izmeklēšana notika arī par SIA “Tukuma auto” dalību iespējamā aizliegtā vienošanās. Tālāk tekstā “Nordeka” gan uzsvēra, ka nevarot publiski atklāt konkurenta, kas piedalījās sanāksmē, vārdu.

Taču no “Nordekas” patiesā labuma guvēja un padomes priekšsēdētāja Jura Savicka teiktā ir skaidrs, ka siltas jūtas pret šo firmu viņš nelolo. “Kaut kā netaisnīgi viss tas notiek. “Nordeka” ir tik laba kompānija, ka es nedomāju, ka viņi pārkāpa kaut kādus likumus vai kaut kādus reglamentus - es tā nedomāju. (..) Noteikti pārsūdzēsim [KP lēmumu]! Nu pret netaisnību jācīnās. Un pie tam man izskatās tur tā, ka tie mūsu konkurenti, kas nav uzvarējuši konkursos, ka tikai tie nav tur pielikuši tādu pamatīgu roku visam tam. Nu gandrīz vai provocējuši to lietu, nu, ziniet, kā dažreiz neķītri konkurenti rīkojas. Tas, iespējams, ir tāds variants kaut kāds.”

SIA “Tukuma auto” valdes priekšsēdētājs, Igaunijas iedzīvotājs Sergejs Vahnitskis šādus pārmetumus sīkāk nekomentē, taču rakstiskā komentārā “de facto” nenoliedz, ka saziņa ar KP firmai ir bijusi: “SIA “Tukuma Auto” savu darbību balsta uz valsts un ES prasībām, tajā skaitā konkurences jomā. Mēs nepiedalījāmies aizliegtajā līgumā, ko atklājusi KP, un esam pilnā mērā sadarbojušies ar šīs lietas izmeklētājiem. Uzskatām, ka šī lieta mums ir slēgta, un mēs atturamies komentēt mūsu konkurentu saimniecisko darbību un viņiem piemērotos sodus.”

Tikmēr pavisam nerunīgs ir tikšanās dalībnieks un aktīvs iespējamā karteļa vajadzībām izveidoto “Telegram” un “WhatsApp” čatu lietotājs Vitālijs Komars. Viņš caur sev pastarpināti piederošo firmu “B-Bus” ir patiesais labuma guvējs ne vien LSA, bet arī dažos citos pasažieru pārvadātājos. Savulaik Komars bija politiķa, kordiriģenta un “Rīgas satiksmes” struktūrās augstus amatus ieņēmušā Aleksandra Brandava darbinieks, taču nu jau kādu laiku īpašnieku struktūrā Brandava vārds nav atrodams. Uz “de facto” zvanu Komars neatbildēja, īsziņā apsolot atzvanīt, kad uzzinās jautājumu. Tomēr lūgumu komentēt KP lēmumu viņš ignorēja.

Plašāks akcionāru loks ir LAP - apmēram trešdaļa pieder Liepājas pašvaldībai, bet caur garāku uzņēmumu ķēdi īpašniekos ir arī Saeimas deputāta Aināra Šlesera ģimenes locekļi un bijušā politiķa Andra Šķēles sieva, meitas un līdzgaitnieki. Padomes priekšsēdētājs ir Šķēles znots Edgars Dupats, padomē ir arī par Šķēles finansistu dēvētais Harijs Krongorns, kura brālis Leonīds Krongorns savukārt vada LAP valdi.

Pagājušā gada beigās LAP pēc izlīguma ar KP samaksāja gandrīz 40 tūkstošu eiro sodu par atteikšanos pildīt iestādes amatpersonu likumīgās prasības, kad tās 2021. gada vasarā bija ieradušās Liepājā veikt procesuālās darbības. “Tā bija laika vilcināšana dažādos veidos, neuzrādot attiecīgi pieprasīto informāciju, telefonus, datorus, neierodoties laicīgi... Nu tāds komplekss laika kavēšanas pasākums tas bija,” tā šos notikumus prese konferencē komentēja KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

KP publicētajā lēmumā par sodu redzams, kā tieši tika nerroti iestādes darbinieki. Piemēram, LAP padomes priekšsēdētājs Dupats, kurš ir arī zvērināts advokāts, ieradās uz Liepājas biroju bez mobilā telefona, bet vaicāts, kur tas ir, atbildēja, ka viņam to nelika ņemt līdzi. Pēc tam uz jautājumiem, ar kādu auto viņš atbrauca no Rīgas, Dupats atbildēja: “ar baltu” vai “ar īrētu”. Galu galā KP tikai pēc trīs stundām kopā ar policiju atrada īsto auto - LAP valdes priekšsēdētāja Leonīda Krongorna izmantoto balto BMW X3, kurā abi vadības pārstāvji atbrauca līdz ar vēl vienu firmas darbinieku. Dupata telefons bija izslēgts un noslēpts uz mašīnas aizmugurējā sēdekļa zem jakas.

Krongorns par norisēm Liepājā īsti runāt negrib: “Es nesniegšu, nevaru sniegt jums komentāru. Manuprāt, tā rīcība bija savādāka, man ir citi argumenti... (..) Es tik tiešām tur biju klāt, tātad... Negribu es jums sniegt komentārus, jo tas, manuprāt, neatbilst faktiskajiem lietas apstākļiem, viņš neatbilst. (..) Samaksājām naudu. Sods ir slēgts, tēma slēgta.”

Lai gan LAP par KP izmeklēšanu ir informēts vismaz pusotru gadu, līdzīpašniekos esošā Šleseru ģimene par to neesot zinājusi. Vismaz tā apgalvo pirms neilga laika Saeimā ievēlētais partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers. Viņam pašam daļas LAP nemaz nepieder, atšķirībā no dēla un frakcijas biedra Ričarda Šlesera, tomēr par KP lēmumu Šlesers vecākais runāt ar “de facto” gribēja pats, jo esot “ģimenes tēvs”.

“Man ģimene nepiedalās šī uzņēmuma pārvaldē. Mums pieder kādas daļas, mēs savā laikā ieinvestējām naudu. Bet par operatīvo darbu atbild valde, līdz ar to valdei vajadzēs sniegt skaidrojumus uzņēmuma akcionāram. (..) Es gribēšu rakstiskus paskaidrojumus saņemt no uzņēmuma vadības, kas tur īsti ir par pamatu, nu un attiecīgi sekosim tālāk, jo mana informācija pašreiz ir tikai tā, ko raksta presē, neko vairāk es nezinu,” pauda Šlesers.

Bet cik daudz ir zinājis Andris Šķēle? KP lēmuma pielikumā publicētā e-pastu sarakste ļauj izdarīt zināmus secinājumus. Pielikumā ar burtiem [FV] aizšifrēta kāda persona, kas acīmredzami nav LAP darbinieks, jo sarakstās ar Dupatu un abiem Krongorniem no e-pasta ar domēna vārdu “uvk.lv”. Ar abreviatūru UVK ir pazīstams SIA “Uzņēmumu vadība un konsultācijas”, kura līdzīpašnieks ir Andris Šķēle. Projektu vadītāja amats UVK arī norādīts kā Šķēles vienīgā darbavieta viņa pirms deviņiem gadiem iesniegtajā amatpersonas deklarācijā.

UVK pārstāvis [FV] 2019. gada vasarā sarakstās ar kādu banku, lūdzot “gana ātru konceptuālu atbildi” par iespējamu aizdevumu jaunu autobusu pirkšanai. Tos vajadzēs, lai LAP, kurā “Privāto aktīvu pārvaldes” (PAP) grupai - Šķēles ģimenes holdingam - esot “netiešs, bet balsu ziņā noteicošs finanšu ieguldījums”, varētu piedalīties izsludinātajā valsts iepirkumā. Saņēmis atbildi no bankas, šis [FV] pārsūta to LAP padomes priekšsēdētājam Dupatam un lūdz pārņemt tālāko sarunu procesa vadību.

Sarakstē ar LAP vadību UVK pārstāvis [FV] arī izsaka viedokli, ka būt vienīgajiem, kas apstrīd ATD izsludinātā iepirkuma nolikumu, nebūtu labi: “Vai tikai LAPam tas nolikums slikts? Un ja gadījumā citi gatavi to paciest, tad vai tieši LAPa iecerētajās lotēs un tieši LAPam ar tā kapacitāti tas nolikums būs vienīgi LAPam nepārvarams?” Galu galā nolikumu uzņēmums neapstrīdēja. Tāpat [FV] ir starp tiem pāris adresātiem Dupata izsūtītajos e-pastos, kuros viņš informē par jau notikušām vai vēl plānotām sarunām ar citiem KP tagad sodītajiem pārvadātājiem.

Uz “de facto” nosūtīto jautājumu, vai šī persona no UVK ir Andris Šķēle, neatbildēja ne viņš pats, ne PAP sabiedrisko attiecību pārstāvis un Šķēles otrs znots Juris Pētersons. Klātienē sastapts, izvairīgs par UVK pārstāvja identitāti bija arī LAP vadītājs Krongorns: “Es nesniegšu jums šobrīd sīkas detaļas. Kā es saku, šī ir ierobežotas pieejamības informācija, tā tur vismaz rakstīts lēmumā, un izejot no tā... (..) Es nevaru sniegt komentārus ne par Andri Šķēli, ne par citām iesaistītajām vai neiesaistītajām jūsuprāt personām šobrīd.”

Raidījums “de facto” atgādina, ka gan Šķēlem, gan Šleseram biogrāfijā ir bijusi saistība ar tik daudziem skaļiem skandāliem, ka pārmetumi viņu ģimeņu uzņēmumam par dalību “autobusu kartelī” varētu ierindoties starp reputācijai mazāk sāpīgajiem.