artijas "Latvija pirmajā vietā" priekšsēdētājs Ainārs Šlesers sagaida bijušo 13.Saeimas politiķu Jura Juraša, Jāņa Bordāna un bijušā NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena "pratināšanu" gaidāmajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā par Latvijā notikušo finanšu sektora "kapitālo remontu".
Opozīcija ir savākusi nepieciešamos parakstus parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanai par finanšu sektora "kapitālā remonta" sekām. Parakstu vācēji uzskata, ka komisija būtu jāizmeklē vairāki notikumi - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.
Vaicāts par to, ka ārvalstu pilsoņiem, iespējams, varētu nebūt pienākums piedalīties parlamentārās izmeklēšanas procesā, LPV līderis norādīja, ka Latvijas prokuratūra šādos gadījumos varot lūgt citu valstu prokuratūru palīdzību personas nogādāšanai uz nopratināšanu.
Atsaucoties uz pirms dažiem gadiem medijos izskanējušo informāciju, Šlesers vēloties noskaidrot minēto personu lomu sadarbībā ar bijušo "PNB Bankas" īpašnieku Grigoriju Guseļņikovu. Parlamentārās izmeklēšanas mērķis būšot "noskaidrot patiesību", "kas slēpjas aiz "PNB bankas" izlaupīšanas".
Viņš atsaucās uz "publiski izskanējušu informāciju", ka bijušam Saeimas deputāta Jurašam pietuvināts uzņēmums esot saņēmis līdzekļus par konsultācijām. Šlesers jautājuma formā pauda aizdomas, vai šie līdzekļi nav maksāti šim uzņēmumam ar citu mērķi.
Tāpat deputātu mērķis būšot noskaidrot, kas "stāv aiz tā", ka daļa Latvijas iedzīvotāji neesot saņēmuši lielu daļu no "ABLV Bank" ieguldītajiem līdzekļiem. Šlesera rīcībā esošās "runas" liecinot, ka tiekot plānota šīs bankas izlaupīšana. Tāpat neesot izprotama "durvju izlaušana" "Baltic International Bank", lai gan nevienus beigās neesot aizturēts.
LPV līderis uzskata, ka aiz šādiem pasākumiem vienmēr esot stāvējusi tā dēvētā "maksātnespējas administratoru mafija", kas Latvijā joprojām darbojoties un kuriem esot nepieciešami uzņēmumi "izlaupīšanai". "To visu noskaidros parlamentārās izmeklēšanas komisija," pārliecināts politiķis.
Tāpat Šlesers negatīvi novērtēja, ka finanšu sistēmas "kapitālā remonta" dēļ daudziem uzņēmumiem esot aizvērti konti.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijā deputātiem jābūt pārstāvētiem vienādā skaitā no katras Saeimas frakcijas. Tāpēc LPV priekšsēdētājs norāda, ka no partijas "Progresīvie" būs atkarīgs, vai par komisijas priekšsēdētāju tiks ievēlēta vairāk izmeklēšanā ieinteresēta persona vai arī, piemēram, kāds "Jaunās vienotības" deputāts. Vaicāts sīkāk, Šlesers norādīja, ka viņam bijusi saruna ar "Progresīvo" līderi Kasparu Briškenu, kurš šajā jautājumā esot noskaņots konstruktīvi.
Kā ziņots, Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā janvāra beigās turpinās skatīt maksātnespējīgās "PNB bankas" administratora Vigo Krastiņa iesniegumu par 32 miljonu eiro piedziņu no bijušajiem bankas valdes un padomes locekļiem par bankai nodarītajiem zaudējumiem, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Informācija tiesu kalendārā liecina, ka starp atbildētajiem ir bijušais bankas īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Guseļņikovs, viņa vietnieks padomē, kādreizējais Dānijas premjerministrs un bijušais NATO ģenerālsekretārs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings.
Jau vēstīts, ka par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, lai noskaidrotu finanšu sektora "kapitālā remonta" apstākļus un tā radītās sekas uz finanšu un kapitāla tirgus sistēmu, parakstījušies LPV, Zaļo un zemnieku savienības un partijas "Stabilitātei" Saeimas frakciju deputāti.
Ņemot vērā gaidāmās procedūras komisijas izveidei, prognozējams, ka pēc izveidošanas tā darbu varētu sākt februārī vai martā.