Latvijai ir plāns, kā rīkoties gadījumā, ja Krievijā sāksies vēl viena masveida mobilizācija un, bēgot no tās, Krievijas-Latvijas robežu pēkšņi mēģinās šķērsot tūkstošiem cilvēku, intervijā aģentūrai LETA atzina iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS).
Šāds plāns jau zināmā mērā tika pārbaudīts uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Gadu gaitā Latvijai ir uzkrāta diezgan liela pieredze, un šis baltkrievu sarīkotais "treniņš" dienestu profesionalitātei ir nācis par labu, uzskata ministrs.
Latvijas pierobežas zona ar Krieviju zināmā mērā patlaban ir tukša no incidentiem. Atsevišķi gadījumi ir, bet tie ir kontrolējami, tādēļ arī būtu grūti pamatot, kādēļ Krievijas pierobežā bija saglabājama ārkārtas situācija, skaidroja politiķis.
"To pašu nevar teikt par Baltkrievijas robežu. Ļoti reti gadās tādi rīti, kad atskaitē ir nulle pie ailes par mēģinājumiem nelegāli šķērsot robežu. Tā tas, visdrīzāk, būs, kamēr pie varas tur būs [Aleksandra] Lukašenko režīms. Turklāt tāpat nevar teikt, ka tur nebūtu iesaistīta Krievija, jo pašlaik ir redzams, ka cilvēki, kas mēģina šķērsot robežu, atlido uz Minsku no Maskavas un tad jau tiek nogādāti tālāk pie robežas," sacīja Kučinskis.
Tāpat pēdējā laikā iekšlietu resoram vairāk ir jācīnās ar baltkrievu dezinformāciju lietotnē "Telegram". Ir, piemēram, sižeti, kuros tiek rādītas takas sniegā, kur Latvijas robežsargi it kā ir gājuši Baltkrievijā, nesot cilvēkus un atdodot "nabaga baltkrieviem", stāstīja ministrs.
"Ar to mēs saduramies, un ir arī pietiekami daudz lētticīgo, kas pēc tam raksta vēstules, ka Latvijas robežsargi tā tiešām darot. Ārkārtējās situācijas apstākļos mana atbilde arī nevalstiskajam sektoram ir paļauties uz mums. Tas ir mans goda vārds, un tas ir pārrunāts arī ar robežsargiem, proti, ja tur ir bērni, sievietes, ja kāds ir slims, viņi tiek uzņemti un aizvesti uz Muceniekiem," norādīja ministrs.