Ģimenes pabalstus varētu reformēt pēc trim gadiem

Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) pieļauj iespēju, ka ģimenes valsts pabalstu varētu reformēt tikai pēc 2014. gada. Tas sakrīt ar laiku, kad no sociālā budžeta uz pamatbudžetu plānots pārcelt pensiju piemaksu izmaksu.

Tas atvieglotu sociālā budžeta situāciju nākotnē, taču, kur ņemt tos 11,2 miljonus latu, kuri kā ietaupāmā summa minēti jau šā gada budžeta likumā, vēl nav skaidrs.

Labklājības ministrija (LM) nopietni meklē iespējas saglabāt ģimenes valsts pabalstu līdzšinējā apmērā visām ģimenēm ar bērniem, neaiztiekot pensiju piemaksas, vakar paziņoja labklājības ministre. "Situācijā, kad augstais bezdarba līmenis valstī ne tikai saglabājas, bet arī pieaug, ir pilnīgi nepieļaujami samazināt sociālās garantijas ģimenēm un bērniem. Tāpēc šobrīd Labklājības ministrijā tiek izskatīts arī variants par pašreizējā ģimenes valsts pabalsta saglabāšanu visām ģimenēm uz laiku līdz 2014. gadam," norāda ministre. Tā izmaksai nepieciešamos līdzekļus iecerēts sameklēt ministrijas speciālajā budžetā, neplānojot piemaksu samazināšanu vecuma pensijām. "Pretējā gadījumā, pārdalot naudas līdzekļus vienas mājsaimniecības ietvaros, proti, noņemot pensijas daļu vecvecākiem un to atdodot mazbērniem, mēs nebūsim ieguvuši rezultātu ar pievienoto vērtību," atzīst I. Jurševska. Ar speciālo budžetu ir domāts sociālais budžets, kuram ir četri apakšbudžeti, proti, pensiju, nodarbinātības, slimību un maternitātes un darba negadījumu speciālais budžets.

Ministre uzsver: tas, kurā jomā un kādā apmērā būs iespējams ietaupīt, būs zināms pēc šā gada pirmā ceturkšņa. No 2014. gada plānots piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām pārcelt no sociālās apdrošināšanas budžeta uz pamatbudžetu. Tad būtiski palielināsies – aptuveni par 140 miljoniem latu gadā – no valsts pamatbudžeta finansēto sociālo izmaksu apjoms. Līdz ar to 2014. gads, pēc I. Jurševskas domām, būtu piemērotāks laiks pārskatīt ģimenes valsts atbalsta pasākumus, piemēram, mērķtiecīgāk strādājot pie nodokļu atvieglojumiem ekonomiski aktīvām ģimenēm.

Lai ģimenes valsts pabalstu astoņu latu apmērā izmaksātu ģimenēm ar diviem un vairāk bērniem vecumā no viena līdz 18 gadiem, sākot ar otro pusgadu, papildus nepieciešami 4,4 miljoni latu. Savukārt, lai to izmaksātu visām ģimenēm ar bērniem, vajadzīgi 11,2 miljoni latu. Par tādu summu šā gada izdevumi pabalstiem, pieņemot šā gada budžetu, jau ir samazināti.

Valdība bija uzdevusi LM līdz janvāra vidum sagatavot koncepcijas projektu, kurā būtu ietverti vairāki risinājuma varianti ģimenes valsts pabalsta turpmākai izmaksai. LM līdz šim piedāvājusi vairākus variantus – maksāt pabalstu, sākot no diviem bērniem ģimenē, sākot no trim bērniem, maksāt tikai trūcīgām ģimenēm vai arī saglabāt pašreizējo pabalstu sistēmu. Pagaidām valdībā koncepcija vēl nav iesniegta, jo LM saņēmusi pagarinājumu tās izstrādei. Tā kā izskanējusi ideja, ka bērnu pabalstu vietā varētu daļai pensionāru atcelt pensiju piemaksas, tuvākajā laikā paredzētas diskusijas.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais