Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina valdību pārskatīt nosacījumus atbalsta saņemšanai energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, saņēmēju lokā iekļaujot arī citas nozares, tostarp tirdzniecību, ja vien starptautiskie un nacionālie tiesību akti nenosaka tām atbalsta liegumu, aģentūru LETA informē LTRK.
LTRK ieskatā valdības izstrādātie noteikumi energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā nesasniegs izvirzīto mērķi, jo atbalsts piemērots, neievērojot vienlīdzības principus un izslēdzot no atbalsta saņēmēju loka vairākas nozares, tai skaitā tirdzniecības uzņēmumus, kas ir ievērojami energoresursu patērētāji un būtu iekļaujami pretendentu lokā uz atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai.
Organizācijā norāda, ka pērn septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus atbalsta sniegšanai energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, taču pretēji LTRK norādēm, starp nozarēm un komersantiem, kam energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsts nav pieejams, iekļauta arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozare.
"Tirdzniecības nozare dod būtisku pienesumu tautsaimniecībā, tā eksportē, turklāt nozares dalībnieki ir ievērojami energoresursu patērētāji, kuru energoefektivitātes paaugstināšana ļautu ātrāk sasniegt Latvijai nospraustos klimata mērķu un mazinātu komersantu atkarību no fosilā kurināmā," skaidro LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
LTRK Tirdzniecības padomes loceklis un AS "Akvedukts" valdes loceklis Gints Jaudzems komentē, ka ne tikai liegums energoefektivitātes atbalsta pasākumu saņemšanai, bet arī jebkuriem citiem atbalsta pasākumiem, kas tai pašā laikā pieejami citām uzņēmējdarbības nozarēm, ir tuvredzīgs, valsts ekonomikai kaitējošs, nevienlīdzību rosinošs un Latvijas tirdzniecības uzņēmumu konkurētspēju mazinošs lēmums, attiecībā pret citu valstu tirdzniecības nozares uzņēmumiem.
Organizācijā norāda, ka projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš pirmajā atlases kārtā noslēdzās šā gada 4.janvārī, un Ekonomikas ministrijai pēc pirmās atlases kārtas norises beigām jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā izvērtējums par atbalsta saņēmēju loka paplašināšanu dalībai atbalsta programmā.
LETA jau vēstīja, ka 2022.gada 20.septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus atbalsta sniegšanai energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā.
Atbalsta programmas mērķis ir veicināt ieguldījumus uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju attīstībā un energoresursu racionālā izmantošanā, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī uzlabojot komersantu produktivitāti, konkurētspēju un eksportspēju un veicinot ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbības attīstību.
Atbalsta programmai pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums ir 80,586 miljoni eiro, tai skaitā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai pieejami 25,75 miljoni eiro, pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām - 45 miljoni eiro, savukārt bezemisiju transportlīdzekļu iegādei - pieci miljoni eiro.
Atbalsts netiek piešķirts virknei nozaru, tostarp tabakas izstrādājumu ražošanai, azartspēlēm un derībām, vairumtirdzniecībai un mazumtirdzniecībai un citām.