"Jaunā vienotība" šogad no valsts saņems 992 000 eiro

"Jaunā vienotība" šogad valsts finansējumā saņems 992 000 eiro, savukārt Latvijas Krievu savienībai (LKS) valsts finansējums joprojām netiek pārskaitīts, jo tai joprojām nav konta Latvijas finanšu iestādēs, aģentūra LETA noskaidroja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

Saskaņā ar 14.Saeimas vēlēšanu rezultātiem valsts budžeta finansējumu no 2023. līdz 2026.gadam ir tiesīgas saņemt 13 partijas un to apvienības. Valsts budžeta finansējumā politiskajām partijām un to apvienībām šogad plānots sadalīt 5 888 209 eiro.

"Jaunai vienotībai" šogad kopumā izmaksās 992 000 eiro, Zaļo un zemnieku savienībai - 796 045 eiro, Apvienotajam sarakstam/Latvijas Zaļajai partijai - 700 141 eiro, Nacionālajai apvienībai - 666 063 eiro, bet "Stabilitātei" - 470 897 eiro.

Partija "Progresīvie" valsts finansējumā šogad saņems 448 548 eiro, "Latvija pirmajā vietā" - 442 244 eiro, "Saskaņa" - 330 518 eiro, "Attīstībai/Par!" - 290 055 eiro, "Katram un katrai" - 187 365 eiro, "Konservatīvie" - 186 287, bet "Suverēnā vara" - 165 184 eiro.

Šogad janvārī politiskajiem spēkiem izmaksāta puse no šīs summas, bet otra puse tiks ieskaitīta otrā pusgada sākumā jūlijā.

Vairāk nekā 210 000 eiro valsts atbalstā šogad pienāktos arī LKS, taču KNAB pagājušajā nedēļā nolēmis tai neizmaksāt 106 429 eiro.

Šāds lēmums pieņemts, jo politiskā partija nav ievērojusi likumā noteikto prasību - partijai nav atvērta norēķinu konta Latvijā reģistrētā kredītiestādē. Ja partijas atvērs atbilstošu kontu un par to informēs biroju, tad KNAB lems par naudas pārskaitīšanu.

Atbilstoši vēlēšanu rezultātam un valsts budžeta finansējuma aprēķinam partijai arī otrajā pusgadā pienāktos 106 429 eiro.

Šāda situācija ar LKS ir jau ilgāku laiku. Kā izteikušies partijas pārstāvji, konta Latvijas finanšu iestādēs partijai neesot, jo bankas atsakoties tādu atvērt.

Atbilstoši likumam valsts budžeta finansējumu piešķir politiskajai partijai vai partiju apvienībai, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju - par katru iegūto balsi pēdējās Saeimas vēlēšanās piešķir 0,9% no minimālās mēnešalgas, turklāt ir piemaksas 0,1% no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās pašvaldību domes vēlēšanās un 0,1% no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Tāpat likums paredz piešķirt papildu finansējumu 200 minimālo mēnešalgu jeb pašlaik 124 000 eiro apmērā katrai partijai, par kuru pēdējās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju un kura tātad iekļuvusi Saeimā. Savukārt kopējais valsts finansējuma apmērs nedrīkst pārsniegt 1600 minimālās mēnešalgas, kas šogad ir 992 000 eiro.

Saskaņā ar likumā noteikto kārtību, KNAB pieņem lēmumus par valsts budžeta finansējuma piešķiršanu politiskajām partijām vai partiju apvienībām uz četriem gadiem, izmaksājot Latvijā reģistrētas kredītiestādes kontā, veicot maksājumus divas reizes gadā - līdz 15.janvārim un līdz 15.jūlijam.

Politisko organizāciju finansēšanas likums nosaka, ka piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojuma trīs mērķu grupu veidus, kā arī maksājumu veikšanas kārtību un ierobežojumus. Politiskās partijas tām piešķirto valsts budžeta finansējumu drīkst izlietot trim mērķu grupām, proti, politiskās partijas biroja un darbinieku uzturēšanai, politiskās partijas darbības saturiskai nodrošināšanai, piemēram, semināriem, kongresiem, konferencēm, pētniecības darbiem, aptaujām, jauniešu organizācijas pasākumiem, konsultācijām, kā arī politiskās partijas komunikācijai ar sabiedrību, tostarp politiskajai aģitācijai.

Valsts finansējuma izlietošanu nevar izmantot privātām vajadzībām, vajadzībām, kas nav saistītas ar politisko darbību, dāvanām un ziedojumiem, tabakas izstrādājumu un alkoholisko dzērienu iegādei, kā arī ekskluzīvu vai pārmērīgi dārgu lietu vai pakalpojumu iegādei.