Nevalstiskās organizācijas un privātpersonas vērsušās pie tiesībsarga un Saeimas deputātiem saistībā ar robežsardzes sākto kriminālprocesu pret biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāvjiem.
Valsts robežsardze pret "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāvjiem, tostarp Ievu Raubiško ir ierosinājusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par personu nelikumīgu pārvietošanu pār robežu.
"Gribu palīdzēt bēgļiem" norādījusi, ka 11.janvārī Raubiško saņēma sev adresētu Eiropas Cilvēktiesību tiesas vēstuli par lēmumu lietā "M.A. and Others V. Latvia". Ar šo lēmumu tiesa paziņojusi par pagaidu pasākumiem, proti, tā ir uzdevusi Latvijas valdībai līdz 8.februārim neizraidīt vairākus Sīrijas pilsoņus no Latvijas teritorijas, kā arī piešķirt viņiem pārtiku, ūdeni, apģērbu, adekvātu medicīnisko palīdzību un pagaidu mājokli.
Ņemot vērā to, ka šie Sīrijas pilsoņi jau iepriekš bija vērsušies pie "Gribu palīdzēt bēgļiem" par to, ka viņu dzīvība un veselība ir briesmās, organizācijas pārstāvji esot devušies uz Latvijas un Baltkrievijas robežu, lai pārliecinātos, ka tiesas lēmums tiks izpildīts un Sīrijas pilsoņi iegūs nepieciešamo humāno palīdzību.
Satiekot Latvijas teritorijā Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumā minētos Sīrijas pilsoņus, organizācijas pārstāvji nekavējoties sazinājās ar mediķiem, kā arī ziņoja par notiekošo Valsts robežsardzei, kuras pārstāvji drīz ieradās notikuma vietā.
Organizācija norādījusi, ka neatbilst patiesībai publiski izskanējusī informācija, ka "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāvji atradās Baltkrievijas teritorijā.
Biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem", Latvijas humānās palīdzības, cilvēktiesību un pilsoniskās jomas sabiedriskās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji pauž neizpratni un nosodījumu "par Latvijas vēsturē pirmo gadījumu, kad sākts kriminālprocess pret vienas no Latvijā vadošajām cilvēktiesību organizācijām pārstāvjiem par to, ka organizācijas pārstāvji pilda organizācijas humāno un cilvēktiesību misiju."
Tas ir bīstams precedents, kas vairāk raksturīgs autoritārām valstīm, nevis konsolidētai demokrātijai, kāda ir Latvija. Organizācija turklāt palīdzību sniedza atbilstoši Latvijai saistošajām starptautisko tiesību normām un Eiropas Cilvēktiesību tiesas izdotam noregulējumam, akcentē biedrība.
Eiropas Savienības tiesa, līdzīgā lietā lemjot par Ungārijas likumiem, kuru saturs radīja cilvēktiesību aktīvistiem teorētisku risku tikt krimināli sodītiem par to, ka viņi palīdz robežšķērsotājiem pieteikties patvērumam, atzina šādus likumus par Eiropas Savienības tiesībām neatbilstošiem.
Arī Eiropas Komisija ir bijusi skaidra savā pozīcijā par to, ka humānās palīdzības sniegšana patvēruma meklētājiem, kuri šķērso ES ārējo robežu, nedrīkst tikt kriminalizēta, norāda biedrība.
"Aicinām Latvijas Tiesībsargu, Tieslietu padomi, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, kā arī citas Latvijas cilvēktiesību domu veidojošās institūcijas skaidrot tiesībsargājošajām iestādēm iemeslus, kādēļ demokrātiskā valstī kriminālprocess nav pieņemama metode tam, lai vērstos pret cilvēktiesību un humānās jomas organizāciju pārstāvjiem apstākļos, kad viņi pilda šo organizāciju eksistences misiju," teikts vēstulē.
Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts iepriekš portālam "Delfi" pastāstījis "Gribu palīdzēt bēgļiem" pārstāvji pārkāpuši pierobežas joslas režīma noteikumus un nebija saņēmuši speciālo caurlaidi.
Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība 2021.gadā 10.augustā Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī ir izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Pēdējais pagarinājums tai noteikts līdz 10.februārim.