Cenu kāpums 2023.gada pavasarī varētu piebremzēties un kopumā 2023.gadā gada vidējā inflācija samazināsies līdz 8,4%, prognozēts Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta "LU domnīca LV PEAK" veiktajā pētījumā "Ekonomikas barometrs".
Institūts ir sagatavojis otro "Ekonomikas barometru", kurā apkopotas Latvijas un starptautisko institūciju, kā arī vadošo makroekonomikas ekspertu konsensuss attīstības prognozes.
Saskaņā ar ekspertu vērtējumu 2022.gadā Latvijas IKP pieaugums būs 2%, kas ir par 2-3% mazāk nekā tika prognozēts pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, bet 2023.gadā izaugsme būs daudz mērenāka - par 0,4% mazāka.
"Ekonomikas barometra" pārskatā uzsvērts, ka enerģijas tirgus un citu preču tirgi ir veicinājuši inflāciju, kas atsevišķos mēnešos, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada, 2022.gadā ir pat pārsniegusi 20%. Tiek prognozēts, ka arī 2023.gadā inflācija saglabāsies augsta, tomēr zemākā līmenī nekā 2022.gadā.
"LU domnīca LV Peak" direktore un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) profesore Inna Šteinbuka, prezentējot pētījumu, pauda, ka Latvijas vājākais punkts ir inovācijas, kas prasa ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, kā arī cilvēku zināšanu un prasmju pilnveidošanā. Viņa uzskata, ka ir jāveicina kredītiestāžu finansējums uzņēmumiem. Salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo līmeni, zemais kreditēšanas līmenis ir viens no galvenajiem pēdējās desmitgades Latvijas izaugsmes atpalicības no Lietuvas un Igaunijas cēloņiem, norādīja eksperte.
"Tāpat viens no galvenajiem uzdevumiem ir enerģētikas drošības nostiprināšana. Energoresursu un pārtikas sadārdzināšanās apstākļos ir jānodrošina mērķēts atbalsts riska grupām. Ņemot vērā ģeopolitisko nenoteiktību, nepieciešams veikt arī budžeta izdevumu radikālu izvērtēšanu un efektīvi ieguldīt Atveseļošanās fonda līdzekļus Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai," uzsvēra Šteinbuka.
Neraugoties uz Ukrainā notiekošā kara negatīvo ietekmi uz ekonomisko attīstību, Latvijas darba tirgus 2022.gadā turpināja atveseļoties no pandēmijas radītajām sekām. Nodarbināto skaits 2022.gada trijos ceturkšņos pieauga par 20,8 tūkstošiem jeb 2,4%, salīdzinot ar 2021.gada atbilstošo periodu. "LV PEAK" ekspertu konsensus prognoze rāda, ka 2022.gadā vidēji bezdarba līmenis būs 6,7%, bet 2023.gadā tas nedaudz pieaugs līdz 6,9%, jo sagaidāma krasa izaugsmes piebremzēšanās.
Savukārt LU BVEF dekāns un Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētājs Gundars Bērziņš norādīja, ka ir jāņem vērā, ka Covid-19 pandēmijas krīze ir paātrinājusi darbaspēka pieprasījuma strukturālās pārmaiņas. No vienas puses, tas noticis, paātrinot darbavietu automatizāciju darbaspēka intensīvajās nozarēs - galvenokārt samazinot zemas un vidējas kvalifikācijas darbaspēka pieprasījumu bez profesionālām prasmēm, savukārt, no otras puses - palielinot augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvaru. Redzot, ka nākotnē darba tirgū saasināsies darbaspēka nepietiekamības problēma, "LV PEAK" eksperti uzskata, ka ir nepieciešams stiprināt pieaugušo izglītības sistēmu, lai nodrošinātu darbaspēka pāreju no neproduktīvām jomam uz augošām nozarēm".
Darba spēka trūkums veicinot algu pieaugumu un mēneša vidējā bruto darba samaksa turpina strauji palielināties. 2022.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2021.gadā, tā palielinājās par 6,3, pieaugot līdz 1384 eiro mēnesī.
Nozīmīgs algu pieaugums Latvijā ir bijis vērojams jau iepriekšējos gados - vidējais algu pieaugums pēdējo piecu gadu laikā ir bijis tuvu 7% gadā. Tomēr pretstatā iepriekšējos gados novērotā neto darba samaksa 2022.gada pirmajos trīs ceturkšņos, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, ir samazinājusies, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas krišanos. Sagaidāms, ka šāda tendence īstermiņā turpināsies, kamēr straujais inflācijas pieaugums nemazināsies.