Kariņš: Valdība atbilstoši nepieciešamībai būtu gatava pagarināt ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā

Valdība atbilstoši nepieciešamībai būtu gatava pagarināt ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā, taču pamatregulējums par stāšanos pretī hibrīduzbrukumam būtu jāpieņem faktiski Eiropas Savienības (ES) reģionālā mērogā, otrdien žurnālistiem paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka 2021.gadā ārkārtējā situācija tika noteikta, jo Baltkrievijas režīms izvēlējas organizēt hibrīdkaru pret Latviju, lai trešo valstu pilsoņi tiktu virzīti uz robežu un to nelegāli šķērsotu. Ārkārtējā situācija izsludināta, lai Latvija kopā ar Lietuvu un Poliju nosargātu ārējo robežu.

Patlaban nav vēl izstrādāts līdz galam "pamatlikuma ietvars", lai nākotnē tiktu galā ar šādiem hibrīduzbrukumiem, tāpēc joprojām ir spēkā ārkārtējā situācija, norādīja Kariņš.

Ja ārkārtējā situācija tiek atcelta, tad pēc ES pieņemtiem likumiem cilvēki būtu jāuzņem un jāapgādā. Tas gan būtu paredzēts, ja robežu šķērsotu Baltkrievijas pilsoņi, cenšoties tikt prom no režīma. Taču režīms organizē trešo valstu pilsoņu ierašanos, kuriem pēc starptautiskajiem standartiem patvērums būtu jāprasa Baltkrievijā, norādīja premjers.

"Šāds pamatregulējums būtu jāpieņem faktiski visas ES vismaz reģionālā griezumā, proti, kad Latvija, Polija, Lietuva pieņemtu vismaz līdzīgu regulējumu. Pēc vajadzības ārkārtas situāciju valdība būtu gatava pagarināt, bet pie tiesiskā regulējuma vēl tiek strādāts, jo tas ir reģionāls jautājums," norādīja premjers.

Arī iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) žurnālistiem atzina, ka ir svarīgi sinhronizēt darbības ar Poliju un Lietuvu arī likumdošanā. Februāra sākumā Kučinskis apmeklēs Lietuvu, kur diskutēs par tiesiskā regulējuma meklējumiem.

Valdība otrdien iepazinās ar Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojumu, kurā teikts, ka atbilstoši valdības 2021.gadā 10.augustā pieņemtajam rīkojumam par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Baltkrievijas pierobežā, robežsardzei, bruņotajiem spēkiem un policijai tika paredzētas tiesības izmantot to rīcībā esošos līdzekļus un procedūras, lai atturētu personas no robežas nelikumīgas šķērsošanas.

Tāpat likumsargiem ir tiesības dot rīkojumu personai nekavējoties pārtraukt mēģinājumu nelikumīgi šķērsot robežu vai rīkojumu nekavējoties atgriezties valstī, no kuras persona nelikumīgi šķērsoja robežu, un veikt nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka attiecīgā persona izpilda šo rīkojumu.

Valdības lēmums arī paredz tiesības pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nekavējoties atgrieztu personu valstī, no kuras tā nelikumīgi šķērsoja robežu, ja persona to nedara brīvprātīgi pēc robežsarga mutiska rīkojuma pārtraukt robežas šķērsošanu.

Ņemot vērā minēto, lai Valsts robežsardzes pastāvīgajā darba regulējumā precīzi būtu noteiktas starptautiski atzītās tiesības reaģēt uz šā brīža realitātes attīstību nelikumīgas robežas šķērsošanas ļaunprātīgā izmantošanā, IeM sadarbībā ar Valsts robežsardzi ir sagatavojusi grozījumus Valsts robežsardzes likumā.

Grozījumi paredz skaidrāk noteikt, ka robežsargs ir tiesīgs pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai novērstu robežas nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumu vai nekavējoties novirzītu personu uz valsti, no kuras tā ieradusies nelikumīgi šķērsojot robežu, ja persona to nedara brīvprātīgi pēc robežsarga mutiska rīkojuma pārtraukt pārkāpumu.

Vienlaikus grozījumi paredz aizliegumu nekavējoties novirzīt personas, kuras nelikumīgi šķērsojušas robežu uz valsti, no kuras notikusi nelikumīga robežas šķērsošana, ja, ievērojot šajā valstī esošās kopējās situācijas novērtējumu, ir pamats uzskatīt, ka šajā valstī reāli ir apdraudēta šo personu dzīvība vai reāli draud spīdzināšana, un šie draudi tūlītēji iestāsies nekavējošas novirzīšanas gadījumā.

Tāpat izņēmums attiektos uz personām, kuras redzamas invaliditātes pazīmju, veselības stāvokļa vai citu fizisku spēju trūkuma dēļ, var nesamērīgi ciest nekavējošas novirzīšanas gadījumā.

Ievērojot to, ka joprojām tiek turpināts tā dēvētais hibrīduzbrukums Latvijai, saistībā ar minētajiem grozījumiem nepieciešama plaša diskusija ar kompetentajām iestādēm un sabiedrības pārstāvjiem, ievērojot noteikto procedūru.

Tāpat, ņemot vērā, ka strauji tiek turpināta žoga izbūve uz robežas, nepieciešams turpināt robežas apsardzību pastiprinātā režīmā.

Vienlaikus IeM norādījusi, ka pastāvīgais normatīvais regulējums pats par sevi nevar pilnībā nodrošināt nepieciešamo praktisko reaģēšanu uz valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas veicināšanu no kaimiņvalsts puses jeb hibrīduzbrukumu. Tāpēc ir nepieciešams nodrošināt konkrētai situācijai atbilstošu reakciju - resursu piesaisti, nepieciešamās palīdzības sniegšanu valsts robežas šķērsotājiem un tamlīdzīgi.

Ministru kabinets iepriekš atbalstīja ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz šī gada 10.februārim uz Latvijas-Baltkrievijas robežas Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā un Daugavpils pilsētā.

IeM ziņojumā norādījusi, ka ārkārtējā situācija būtu turpināma arī pēc 10.februāra, pagarinot to uz trīs mēnešiem. Tādējādi tiktu nodrošināta valsts robežas uzraudzība pastiprinātā režīmā atbilstoši reāli pastāvošajai situācijai uz valsts robežas.