Jauno ārstu asociācija: LVSADA jaunākā vienošanās ar VM par darba grupas izveidi ir politiska demagoģija

© Pixabay

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vienošanās ar Veselības ministriju (VM) izstrādāt darba grupu un meklēt risinājumus jaunā mediķu atalgojuma sistēmas pilnveidošanai ir politiska demagoģija, šādu vērtējumu aģentūrai LETA pauda Latvijas Jauno ārstu asociācijas priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.

Iepriekš veselības ministre Līga Meņģelsone bija sacījusi, ka pirms modeļa ieviešanas arī plašākā mērogā ir fundamentāli jāizvērtē, kā ar šo darba samaksas modeli veicies lielajās slimnīcās. "Ja tur būs par 90%, ka viss ir apmierinoši un kārtībā, tad, protams, tas būtu viens scenārijs, savukārt, ja ir daudz nepilnību, tās ir steidzami jālabo, jo palaist modeli, kas nav pilnīgs, nebūtu pareizi," paudusi Meņģelsone.

LVSADA ar ministri vienojusies veidot darba grupu, kas lems, kā pilnveidot jauno mediķu darba samaksas sistēmu, un tā ieviešanu atliks uz nākamo gadu.

Šilovs uzsvēra, ka LVSADA pārstāvji jau no paša sākuma bija aicināti piedalīties domnīcā un analīzes izstrādē par to, kāda ir situācija ar algu sistēmu Latvijā, tomēr līdz šim esot to ignorējusi. Arī sākoties diskusijām par pilotprojekta rezultātiem, LVSADA tajās nav piedalījusies.

"Protams, publiski izskatās ļoti labi, ka tagad būs kārtējā darba grupa, kas kaut ko lems un spriedīs, bet tam bija jānotiek jau līdz šim. Pēkšņi arodbiedrība izdomājusi mainīt savu nostāju un iesaistīties, ņemot vērā tās darbību visu šo gadu laikā, - tam kaut kā nav ticības," vērtēja Šilovs.

Viņš norādīja, ka šobrīd notiek diskusijas, par to, vai LJĀA piekrīt vai nepiekrīt kaut kādām izmaiņām un reformām, bet nav, kam piekrist, jo pati reforma nav apstiprināta. Par to esot runāts arī ar iepriekšējo VM politisko vadību, un izmaiņas, kas nepieciešamas normatīvajos aktos, ir tās, kas tika divus gadus bremzētas, pārliecināts Šilovs.

Runājot par pilotprojektu, asociācijas priekšsēdētājs atzina, ka pilotprojekts ir bijis, un kaut kāda sistēma ir izmēģināta. Proti, katra slimnīca, kas kaut ko mēģinājusi ieviest un paskatīties, kā tas notiek, kā tas strādā, to darījusi patstāvīgi, un ir nepieciešama analīze par to, kas strādājis un kas nav.

Kā norādīja Šilovs, visi saprot, ka ir problēmas un ka mediķu atalgojuma sistēma ir ļoti tālu no ideālas un funkcionēt spējīgas. Vienlaikus ir organizācijas, kas grib palikt pie vecā atalgojuma un turpināt teikt "dodiet naudu, un tad viss būs labi". Informatīvais ziņojums parāda, ka paralēli naudas ieguldījumiem ir jāveic atbilstošas reformas un jāmaina šī sistēma, jo turpināt, kā bija līdz šim, nedrīkst, pretējā gadījumā tā būs naudas izmešana un nebūs skaidrs, kur tā nauda beigu beigās aizies, viņš ir pārliecināts.

Jau vēstīts, ka pirms jaunā mediķu atalgojuma modeļa ieviešanas plānots izvērtēt pilotprojektu rezultātus.

Meņģelsone aģentūrai LETA skaidroja, ka šobrīd nav nekādas runas par jaunā mediķu atalgojuma modeļa neieviešanu vai apturēšanu. Patlaban Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) tas pilotprojekta veidā tiek ieviests, un paredzēts, ka pirms īstā modeļa ieviešanas tiks izvērtēti šo projektu plusi un mīnusi.

"Sākumā izvērtēsim, un tad tālāk ieviesīsim. Tas ir tikai loģiski, jo tāpēc jau pilotprojektus veido, lai pēc tam nebūtu nepareizu lēmumu. Mēs izvērtēšanā iesaistīsim akadēmiskos spēkus - Latvijas Universitāti (LU), Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) -, jo svarīgi, lai mēs zinātniski un datos balstīti to varētu darīt," sacīja Meņģelsone.

Viņa atzina, ka patlaban nevar nosaukt konkrētus datumus, kad un cik ilgi varētu notikt pilotprojektu izvērtēšana, jo katrai universitātes slimnīcai ir savs, līdz ar to izvērtēšana notiks saskaņā ar tām.