Apdrošinātāji saņem šogad pirmos atlīdzības pieteikumus par plūdu nodarītajiem postījumiem

© Kaspars Krafts / F64

Līdz ar strauju atkusni apdrošinātāji sākuši saņemt šī gada pirmos atlīdzību pieteikumus par postījumiem, kurus privātpersonu īpašumam nodarījuši plūdi, aģentūru LETA informēja apdrošināšanas sabiedrības "Balta" (PZU grupa) pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka plūdi Latvijas iedzīvotājiem ik gadu izmaksā desmitiem tūkstošu eiro, vislielākos postījumus nodarot mājokļu pagrabiem, apkures sistēmām un iedzīvei. Apdrošinātājs lēš, ka šogad zaudējumi, visticamāk, būs lielāki nekā pērn, jo plūdu draudi pēc meteorologu prognozēm saglabāsies līdz pavasarim.

Šī gada pirmajās 10 dienās "Balta" saņemti jau 11 atlīdzību pieteikumi saistībā ar plūdu sākšanos. Plūdu areāls ir plašs - Ogre, Ādaži, Jēkabpils, Salaspils, Cēsis.

Visbiežāk applūst pagrabi un tiek bojātas tur noglabātās mantas, kā arī apkures iekārtas, kas nereti atrodas pagrabstāvā. Šogad kādam klientam izmaksāti vairāk nekā 10 400 eiro par ūdens līmeņa celšanās rezultātā appludinātām pagraba telpām un bojātu apkures katlu un granulām, kā arī iedzīvi saimniecības ēkā.

Apdrošinātājs 2022.gadā visvairāk atlīdzības pieteikumu par plūdu radītiem zaudējumiem saņēmis no Jelgavas (13% no visiem plūdu riska gadījumiem), Ķekavas (10%), Tukuma un Ogres (8%). Pērn lielākā "Baltas" izmaksātā atlīdzība par privātpersonu īpašumam nodarītiem plūdu postījumiem sasniedza 22 000 eiro - tika pilnībā appludināts kādas ēkas pagrabs, bojāti tās pamati, ūdenssūknis un filtrs, kā arī pagrabā noglabātās mantas. Kopumā vidējā atlīdzība par plūdu postījumiem pērn bijusi teju 1400 eiro.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) tīmekļvietnē ikvienam ir iespējams pārliecināties, cik liels plūdu risks pastāv viņa īpašuma apkaimē, ielūkojoties Plūdu riska un draudu kartēs. Tajās tiek modelēti plūdu riski pavasara palu laikā, kūstot sniegam, un vējuzplūdos, vētrai sadzenot ūdeni upju grīvās. Savukārt reālās plūdu "laika ziņas" ar hidrologa komentāriem pieejamas LVĢMC plūdu riska informācijas sistēmā.

Jau vēstīts, ka "Baltas" peļņa 2022.gada pirmajā pusgadā bija 3,636 miljoni eiro, kas ir par 27,1% mazāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā. Bruto apdrošināšanas prēmijās "Balta" 2022.gada pirmajos sešos mēnešos parakstīja 70,564 miljonus eiro, kas ir par 19,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet bruto atlīdzībās kompānija izmaksāja 35,132 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 18,2%.

Latvijā

Pasakā patiesību par kailo karali drīkst pateikt bērns, bet ikdienā ticamāk, ka vārdus “Latvijā jāatceļ pensiju sistēma” pasaka kaut vai kiberdrošības uzņēmuma “Possible Security” vadītājs Kirils Solovjovs.

Svarīgākais