Pirms jaunā mediķu atalgojuma modeļa ieviešanas ir jāizvērtē pilotprojektu rezultāti, aģentūrai LETA pauda veselības ministre Līga Meņģelsone (AS).
Iepriekš TV3 vēstīja, ka Meņģelsone un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris vienojušies šogad vēl neieviest jauno mediķu atalgojuma modeli, ko pērnruden jau apstiprināja iepriekšējā Krišjāņa Kariņa (JV) valdība.
"Nav vairs tāda, cik varēja noprast no veselības ministres puses, nepārvarama nodoma par katru cenu izveidot jauno darba samaksas modeli, kas diemžēl ir diezgan neveiksmīgi izveidots. Taču tajā paša laikā darba samaksa ir jāceļ un darba samaksas sistēma ir jāpilnveido," pēc sarunas bija izteicies Keris. Viņš uzskata, ka jaunais modelis nav izrādījies lietderīgs, un algu pieaugumu, pretēji solītajam, neizjūtot visi nozarē strādājošie.
Tikmēr Meņģelsone aģentūrai LETA skaidroja, ka šobrīd nav nekādas runas par jaunā mediķu atalgojuma modeļa neieviešanu vai apturēšanu. Patlaban Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) tas pilotprojekta veidā tiek ieviests, un paredzēts, ka pirms īstā modeļa ieviešanas tiks izvērtēti šo projektu plusi un mīnusi.
"Sākumā izvērtēsim, un tad tālāk ieviesīsim. Tas ir tikai loģiski, jo tāpēc jau pilotprojektus veido, lai pēc tam nebūtu nepareizu lēmumu. Mēs izvērtēšanā iesaistīsim akadēmiskos spēkus - Latvijas Universitāti (LU), Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) -, jo svarīgi, lai mēs zinātniski un datos balstīti to varētu darīt," sacīja Meņģelsone.
Viņa atzina, ka patlaban nevar nosaukt konkrētus datumus, kad un cik ilgi varētu notikt pilotprojektu izvērtēšana, jo katrai universitātes slimnīcai ir savs, līdz ar to izvērtēšana notiks saskaņā ar tām.
Cita starpā, pēc Kera paustā, ar Meņģelsoni esot panākta arī vienošanās par nepieciešamību palielināt veselības nozares finansējumu. Ministre uzsvēra, ka ilgstoši bāzes summa veselības nozarē nav bijusi pietiekama, un radušās sāpīgas un ieilgušas problēmas.
"Šī gada budžetā mēs esam ieguvuši lielāko daļu no fiskālās telpas, tas ir, 85 miljonus eiro. Tas ir svarīgs skaitlis, jo ticu, ka ar valdību esam uz vienas lapas par to, kas ir svarīgākie jautājumi, ka veselība ir būtiska prioritāte, bet diemžēl tas nevar atrisināt visas ieilgušās problēmas," atzina Meņģelsone.
RAKUS padomes loceklis Valts Ābols norādīja, ka būtiski saprast, kā no pilotfāzes nonākt pie īstā mediķu atalgojuma ieviešanas, līdz ar to, viņa vērtējumā, ir jāizanalizē, kas šobrīd ir panākts ar modeli, ko tas rāda, un vai tas būs tāds, ko vērts paplašināt un ieviest.
"Ministre piedāvā ķerties pie nākamās sadaļas, izvērtējot iepriekšējās. Tas būs nākamais etaps, darba grupa, kur mēs runājam par to, kā kaut kādas modeļa lietas ieviest pilotā atsevišķās vietās, bet kā visās slimnīcās. Tas nes līdzi daudzus citus jautājumus un būtu loģiski turpināt iesākto darbu un izvērtēt," pauda Ābols.
Savukārt PSKUS valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina, ka mediķu atalgojuma modelis nav bijis apstiprināts kā saistošs visiem. Slimnīca sāka pārmaiņas atlīdzības sistēmā, balstoties uz šī modeļa idejām un ieviesa to atsevišķās struktūrvienībās.
"Tam ir gan savi plusi, gan mīnusi, bet kā jebkurš modelis tas nevar funkcionēt bez atbilstošiem finanšu resursiem. Slimnīca veido savu atlīdzības sistēmu, balstoties uz valsts regulējumu, kurš konceptuāli nav mainīts gandrīz kopš tā ieviešanas, līdz ar to slimnīcai ir samēra pašas iespējas pilnveidot savu atlīdzības sistēmu, protams, ja tam piekrīt arodbiedrība un paši darbinieki," viņš skaidroja.
Kā iepriekš aģentūrai LETA pauda Veselības ministrijā, jaunā modeļa pamats būšot katra nozarē strādājošā attiecības ar pacientu, kuras balstās noteiktā izglītībā, profesionālajā pieredzē, atbildībā un darba sarežģītībā. Reforma katram ļaušot izsekot, par kādu darba apjomu, zināšanām, prasmēm un papildu pienākumiem ārstniecības persona saņem konkrēto darba samaksu.
Jaunais ārstniecības personu atalgojuma modelis paredz, ka mērķa algu katrai ārstniecības personu amatu grupai plānots sasniegt pakāpeniski piecu gadu laikā - no 2023. līdz 2027.gadam. Atalgojuma pieaugums paredzēts katru gadu, piemēram, jau šogad tā ieviešanai bija prasīti 55,6 miljoni eiro.
Iepriekšējais veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Par") bija paudis, ka izmaiņas iecerētas, lai veidotu "taisnīgu, konkurētspējīgu un caurskatāmu" atalgojuma sistēmu.
