Trešdiena, 21.februāris

redeem Ariadne, Eleonora

arrow_right_alt Latvijā

Jaunām valdības prioritātēm paredzēti 710 miljonu eiro

© Gints Ivuškāns/f64

Valdība šodien vērtēs Finanšu ministrijas apkopoto un sagatavoto 2023.gada valsts budžeta piedāvājumu jaunām valdības prioritātēm un programmām.

Šā gada valsts budžeta piedāvājums paredz papildu esošajām valsts programmām finansēt jaunas valdības prioritātes un programmas 710 miljonu eiro apmērā, ceturtdien preses konferencē par piedāvājumu 2023.gada valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs norādīja, ka koalīcija rūpīgi strādāja pie valdības deklarācijas un vienojās par prioritātēm, kas nodrošinās ekonomikas transformāciju, - valsts drošība un ārpolitika, izglītība, enerģētika, klimats un vide, konkurētspēja un dzīves kvalitāte.

Sagatavotais budžeta piedāvājums valsts drošībai un ārpolitikai paredz atvēlēt 402 miljonus eiro, dzīves kvalitātes prioritātei - 162 miljonus eiro, konkurētspējai - 71 miljonu eiro, izglītībai - 45 miljonus eiro, bet enerģētikai, klimatam un videi - 31 miljonu eiro.

Pēc valdības koalīcijas plašām diskusijām par nozaru ministriju iesniegtajiem prioritāro pasākumu priekšlikumiem, 2023.gada valsts budžetā piedāvāts īstenot tādus prioritāros pasākumus, kas nodrošinās sabalansētu valdības deklarācijā iekļauto mērķu sasniegšanu, skaidroja Ašeradens.

Papildu pasākumu īstenošanai, 2023.gadā ir paredzēti līdzekļi no fiskālās telpas 215 miljonu eiro apmērā.

Vēl kā nepieciešamie finanšu resursi ir izmantoti arī budžeta izpildes procesā pārdalāmie finanšu līdzekļi un papildu iemaksas valsts budžetā no valsts kapitālsabiedrībām, nodrošinot finansējumu 141 miljona eiro apmērā. Tostarp no AS "Latvenergo" paredzētas papildu iemaksas 30 miljonu eiro apmērā, bet no VAS "Latvijas valsts meži" - 90 miljonu eiro apmērā. Šis finansējums ir pārdalīts budžeta ietvaros un nerada papildu deficītu vai ietekmi uz apstiprināto fiskālo telpu.

Tāpat valsts prioritātēm un citām iestādēm ārpus fiskālās telpas vienreizējām investīcijām valsts drošības dienestu un spēju stiprināšanai ir paredzēti 354 miljoni eiro.

Ašeradens skaidroja, ka, gatavojot budžeta piedāvājumu, valdība būtisku finansējumu atvēlēja valsts drošības stiprināšanai, kur pamatā tika atbalstīts finansējums vienreizējiem pasākumiem, kurus ir iespējams finansēt ārpus fiskālās telpas - 354 miljoni eiro. Šajā pozīcijā ir paredzēts finansējums ne tikai Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai, bet arī kritiski svarīgu iekārtu iegādei sabiedriskajiem medijiem. Tas nodrošinās televīzijas signālu nepārtrauktību un mobilitāti, kas ir pamats sabiedrības informēšanai par notiekošo valstī.

Pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei tiks paredzēts finansējums ik gadu, nodrošinot iedzīvotāju drošību šā brīža sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos. Tiks stiprināta arī iekšlietu sistēmas infrastruktūra, iegādājoties jaunus ugunsdzēsības transportlīdzekļus un izbūvējot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo katastrofu centrus. Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi piedāvājumu, kas nodrošina reģionālo pārklājumu ar modernizētiem krīžu centriem visā Latvijas teritorijā.

Neatkarīgo iestāžu kapacitātes stiprināšanai, tostarp atalgojuma paaugstināšanai, un sabiedrisko mediju - Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas - kapacitātes stiprināšanai un konkurētspējas nodrošināšanai paredzēti 16 miljoni eiro.

Valdība ir vienojusies par kopīgām valsts prioritātēm, novirzot tam finansējumu 132 miljonu eiro apmērā no fiskālās telpas. 2023.gadā tiks palielināts minimālo ienākumu līmenis, turpmāk piesaistot to sociāli ekonomiskajiem rādītājiem.

Šogad ir Dziesmu svētku 150.gadadiena, tāpēc jubilejas gadā valdība ir vienojusies par papildu finansējumu svētku sekmīgai norisei. Tāpat rasts risinājums Kultūrkapitāla fonda finansējuma pieaugumam un prognozējamībai, sasaistot to ar nodokļu ieņēmumiem.

Tāpat valsts prioritātes ir investīcijas cilvēkos un konkurētspējas stiprināšanā, novirzot finansējumu zinātnei, pētījumiem un augstākās izglītības jomai. Turpinot mērķtiecīgu atbalstu veselības stiprināšanai, papildu finansējums piešķirts veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai onkoloģijas jomā, tostarp inovatīviem medikamentiem, kā arī pakalpojumu pieejamībai bērniem.

Paredzēts finansējums valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšanai, nodrošinot stratēģiski svarīgo amata grupu atlīdzībām 25,8 miljonus eiro. Valdība ir atbalstījusi arī papildu finansējumu tiesu darbinieku kapacitātes stiprināšanai un Uzņēmumu reģistra veiktspējai. Savukārt ar valsts drošību saistītiem prioritāriem pasākumiem, analītisko spēju un kapacitātes stiprināšanai paredzēti 4,8 miljoni eiro.

Normatīvu un tiesas spriedumu izpildei paredzēts novirzīt apmēram 11 miljonus eiro.

Lai 2023.gadā īstenotu nozaru pieteiktās prioritātes, paredzēti 166,8 miljoni eiro, no kuriem trešā daļa plānota veselības jomas pasākumiem, palielinot ārstniecības personu algas un veselības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.

Savukārt, lai nodrošinātu atbalstu lauku attīstības politikai, īstenojot kopējo lauksaimniecības politiku, vidējā termiņā tiks nodrošināts finansējums stratēģisko mērķu sasniegšanai.

Šajā gadā Satiksmes ministrijai paredzēts piešķirt finansējumu sabiedriskā transporta zaudējumu segšanai, vienlaikus uzdots strādāt pie zaudējumu samazināšanas un "Latvijas dzelzceļa" finanšu situācijas stabilizēšanas. Tāpat panākta vienošanās piešķirt finansējumu valsts reģionālo un vietējo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai gan 2023.gadā, gan vidējā termiņā.

Tāpat paredzēts, ka demogrāfijas pasākumu īstenošanu nodrošinās gan Sabiedrības integrācijas fonds, kam būs jāadministrē vairākas ģimeņu atbalsta programmas, atbilstoši normatīvos noteiktajām prasībām īstenojot projektus sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, gan Ekonomikas ministrija, kas pārraudzīs mājokļu programmu.

Valsts ieņēmumu dienests turpinās uzlabot pakalpojumu kvalitāti, lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem. Plānots arī turpināt ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumus, iesaistoties visām nozarēm un izstrādājot nepieciešamās politikas izmaiņas.

Finanšu ministrs pauda pārliecību, ka jau iepriekš budžetā iestrādātie pasākumi - pedagogu atalgojuma pieaugums, minimālās algas paaugstināšana, valsts atbalsts iedzīvotājiem energoresursu cenu pieauguma kompensācijai, atbalsts Ukrainai - un papildu piedāvātie pasākumi 2023.gada valsts budžeta projektā 710 miljonu eiro apmērā, kā arī Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas šogad vismaz 1,3 miljardu eiro apmērā nodrošinās ekonomikas transformāciju un vieglāku iespējamo ekonomikas recesijas seku pārvarēšanu, turpmāk nodrošinot tautsaimniecības konkurētspēju un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.

Par konkrētām summām, kas tiks atvēlētas katram no nosauktajiem prioritārajiem pasākumiem, piektdien lems Ministru kabinets.

Ašeradens piebilda, ka līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem šā gada valsts budžetā patlaban atvēlēti vairāk nekā 40 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka pirmdien, 9.janvārī, pēc koalīcijas partiju sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem pavēstīja, ka 2023.gada valsts budžetā papildu līdzekļi tiks ieguldīti aizsardzībā, iekšējā drošībā, veselībā, izglītībā un zinātnē.

Koalīcija turpinās darbu pie valsts budžeta sagatavošanas, un premjera mērķis ir līdz šīs nedēļas beigām panākt vienošanos un virzīt šo jautājumu uz skatīšanu valdībā.

Ministrijām maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apmērs 2023., 2024. un 2025.gadam jāaprēķina un jāiesniedz Finanšu ministrijā līdz 13.janvārim.

Budžeta likumprojektu paketes izskatīšana Ministru kabinetā paredzēta 24. un 31.janvārī.

Valsts budžetu un to pavadošos dokumentus valdībā plānots apstiprināt 7.februārī un Saeimā iesniegt 9.februārī.