Komponists Rezņiks tiesājas ar "antivakseri" Brēmani

© Ģirts Ozoliņš/f64

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā 29.martā plkst.10.30 turpinās skatīt komponista Borisa Rezņika prasību pret politisko aktīvistu un "antivakseri" Rūdolfu Brēmani par dziesmas "Atmostas Baltija" nelegālu izmantošanu pretvakcinēšanās politiskajā kampaņā, kuru tās rīkotāji mēģināja pieteikt kā jaunu "Baltijas ceļu".

Kopā ar Rezņiku pret Brēmani tiesājas arī dziesmas līdzautori Valdis Pavlovskis un Viktors Zemgals.

Žurnāls "Kas Jauns" iepriekš vēstīja, ka mūziķi prasa atbildību no Brēmaņa par autortiesību pārkāpumiem - Brēmanis skaņdarbu vienkārši paņēmis, tai pa virsu ierunāts pavisam cits teksts un tā izmantota vakcinācijas pretinieku vēstījumu reklāmās sociālajos tīklos, kā arī aicinot cilvēkus uz politisko akciju.

Līdz šim lietā ir notikušas divas tiesas sēdes. Pirmajā tiesas sēdē Brēmanis savai aizstāvībai apgalvojis, ka pasākums, kura vajadzībām dziesma paņemta, bijis "Baltijas ceļa" atceres pasākums, bet Atmodas laika varoņi tagad esot kļuvuši merkantili, prasot morālo kompensāciju.

Brēmaņa rīkotais "atkārtotais Baltijas ceļš" notika 2021.gada 23.augustā. Uz populista aicinājumu sadoties rokās atsaucās vien daži simti cilvēku, kuri pamatā iestājās pret obligāto Covid-19 vakcināciju.

Dziesmas "Atmostas Baltija" autori tolaik pieprasīja pārtraukt skaņdarba izmantošanu nesaskaņotās politiskās reklāmās.

Dziesmas autori paziņojumā presei norādīja, ka ir sašutuši par dziesmas izmantošanu reklāmās, kas atspoguļo atsevišķu politiķu aktivitātes, īpaši propagandējot Covid-19 nevakcinēšās kustības mērķus.

"Esam nepatīkami pārsteigti, ka neviens no šīs reklāmas veidotājiem un publicētājiem pat nav mēģinājis ar mums saskaņot šī autordarba izmantošanu, tāpēc uzskatām to par zādzību," pauda dziesmas autori.

Viņi sacīja, ka "Atmostas Baltija" ir radīta kā visu Baltijas tautu vienojošu neatkarības simbolu, tāpēc ir nepieņemami šīs dziesmas tēlu un nozīmi izmantot kādas atsevišķas sabiedriskas grupas interesēs. Autori norādīja, ka viņi ir vērsušies valsts tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu izvērtēt šo personu un organizāciju rīcību.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais