Saeima lems par piekrišanu kriminālvajāšanas turpināšanai pret Grevcovu

Saeima šodien lems par lēmumprojektu, kas paredz piekrist 14.Saeimas deputātes Glorijas Grevcovas ("Stabilitātei") krimināllietas turpmākai iztiesāšanai.

Pašlaik tas paredzēts kā sēdes 19. un, iespējams, pēdējais darba kārtības punkts. Deputātiem gan arī ir tiesības ierosināt mainīt darba kārtības jautājumu izskatīšanas secību.

Kā ziņots, ja Saeima piekritīs krimināllietas turpmākai iztiesāšanai, Grevcova joprojām varēs turpināt pildīt Saeimas deputāta pienākumus. Reizē Saeimas Kārtības rullis nosaka, - ja stātos spēkā kādu deputātu notiesājošs spriedums galīgajā instancē par noziedzīgu nodarījumu, tad attiecīgais parlamentārietis uzskatāms par izslēgtu no Saeimas. Latvijā ir trīs instanču tiesas.

Lēmumu par piekrišanu deputātes krimināllietas turpmākai iztiesāšanai iepriekš atbalstīja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Deputātes advokāts iepriekš pauda nostāju, ka Grevcovas rīcības rezultātā nav cietušo, tāpēc, viņaprāt, kriminālvajāšanas turpināšanai nevajadzētu piekrist.

Grevcova sūkstījās, ka masu mediji esot padarījuši viņu par "lielāko noziedznieci valstī", novēršot uzmanību no "reālām problēmām". Deputāte arī piebilda, ka pašlaik apsūdzības tiek vērstas pret viņu, bet jau rītdien ar līdzīgām varot saskarties arī citi parlamentārieši.

Mandātu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) atzīmēja, ka nepatiesi sniegtās ziņas varēja ietekmēt vēlēšanu rezultātus, jo vēlētāji pirms savas izvēles izdarīšanas var aplūkot ziņas par potenciālajiem deputātiem.

LETA jau vēstīja, ka prokurors iepriekš rosināja tiesu apturēt tiesvedību 14.Saeimā ievēlētās deputātes Grevcovas krimināllietā, kurā viņa vainota par nepatiesu ziņu sniegšanu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK), lai vērstos Saeimā pēc piekrišanas kriminālvajāšanas turpināšanai.

Grevcovai piemēroti drošības līdzekļi, kuri nav saistīti ar brīvības atņemšanu, proti, dzīvesvietas maiņas paziņošana un aizliegums izbraukt no valsts.

Valsts policija oktobrī sāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 272.panta saistībā ar deputātes iespējami apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu CVK. Veicot nepieciešamās kriminālprocesa izmeklēšanas darbības un iegūstot pietiekošu pierādījumu kopumu, kriminālprocess paātrinātā kārtībā tika nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka Grevcova, būdama 14.Saeimas vēlēšanu deputāta kandidāte, CVK iesniegusi ziņas par sevi, tai skaitā norādot informāciju sadaļā "Darba vieta un ieņemamie amati", kā arī "Izglītība". Šo ziņu sniegto patiesumu sagatavotajos dokumentos persona apliecināja ar savu parakstu, pēc kā parakstītos dokumentus nodeva personai, kura tos 13.jūlijā iesniedza CVK.

Izmeklēšanas laikā gūtā informācija dod pamatu uzskatīt, ka persona ar savām darbībām izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru ir paredzēta kriminālatbildība Krimināllikuma 272.pantā. Iegūstot pietiekošu pierādījumu kopumu un veicot visas nepieciešamās kriminālprocesa izmeklēšanas darbības, kriminālprocess nodots kriminālvajāšanas uzsākšanai par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai.

Jau ziņots, ka jaunievēlētā partijas "Stabilitātei!" deputāte melojusi par savu darbavietu, pirmsvēlēšanu laikā CVK apzināti iesniedzot nepatiesu informāciju par to, vēstīja "TV3 Ziņas".

Turklāt Grevcova CVK sniegusi nepatiesu informāciju arī par iegūto izglītību Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA), aģentūrai LETA apstiprināja LSPA pārstāvji.

CVK Grevcova sniegusi informāciju, ka 2013.gadā ieguvusi augstāko izglītību LSPA pedagoga specialitātē. Tomēr LSPA arhīvā šāda informācija neesot pieejama.

Persona ar šādu vārdu un uzvārdu neesot atrodama LSPA Studentu informatīvajā sistēmā, kas darbojas kopš 2004.gada. Tāpat Grevcova nav fiksēta ne absolventu sarakstā, ne studējošo sarakstā, akcentēja akadēmijā.