Lai izvairītos no soda maksāšanas Eiropas Komisijai, Ministru kabineta pēdējās sēdēs triecientempā cauri tiek dzīti lēmumi par aizsargājamo teritoriju paplašināšanu. Privātīpašnieku noraidošo viedokli ignorē.
2007. gadā uzsāktās pārkāpuma procedūras pamats ir ornitologu iezīmēto putniem nozīmīgu vietu nesakritība ar valstī noteiktajām aizsargājamām teritorijām. Nerēķinoties ar zemju īpašnieku tiesībām un pat negrasoties viņiem maksāt kompensācijas par īpašumu izņemšanu no saimnieciskās aprites, tiek paplašinātas 19 aizsargājamas teritorijas (16 dabas liegumi, 1 aizsargājamo ainavu apvidus un 2 gadījumos – Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas liegumu zonu ārējās robežas).
Pie vairāk nekā miljona hektāru aizsargājamas un ar saimnieciskas darbības ierobežojumiem apgrūtinātas Latvijas zemes šādi pieskaita vēl 10 000 hektāru un kopumā jau vairāk nekā 17% valsts teritorijas ierobežo uzņēmējdarbības iespējas.
Šoreiz pat Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas ir grozījumu virzītājs, pati nemaz nav sajūsmā par šo pienākumu. Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste skaidro: "Mēs esam ļoti tuvu tiesai, un 1. februāris ir pēdējais brīdis, kad izdarīt izmaiņas." Ministrija EK iebildumus esot centusies atspēkot, bet tas izdevies tikai daļēji. Latvijas aizsargājamās teritorijas tiek palielinātas vēl par 0,2%. Atbildes, vai putniem tik tiešām šāds palielinājums ir vitāli svarīgs, nav. Drīzāk nē. Toties pilnīgi droši, ka Eiropas Komisijas ierēdņiem šis cipars nepieciešams savās ailītēs. Ja cipara nebūs – Latvijai nāksies samaksāt 405 000 eiro soda naudu plus vēl 493 līdz 29 568 eiro par katru dienu, kamēr pārkāpums nebūs novērsts.
Kas attiecas uz Latvijas tautsaimniecības un zemes īpašnieku interesēm – tām jaunas aizsargājamas teritorijas būs tikai papildu slogs. MK noteikumu projekta anotācijā gan norādīts, ka "bioloģiskā daudzveidība ir pamatnosacījums cilvēku labklājības nodrošināšanai un ekonomisko aktivitāšu pastāvēšanai". Tajā pašā laikā pati Eiropas Komisija, nosakot aizsargājamās teritorijas, aizliedz izmantot ekonomiskos un sociālos kritērijus, drīkst tikai ornitoloģiskos.
Latvijas Meža īpašnieku biedrība vēl gada nogalē nosūtīja atbildīgajai ministrijai vēstuli, kurā kategoriski iebilst pret liegumu palielināšanu. Motivācija – kompensāciju sistēma par saimnieciskās darbības aprobežojumiem pašreizējā brīdī nedarbojas, un nav nekāda pamata domāt, ka darbosies. Arī ministrija apstiprina, ka nauda budžetā šim nolūkam nav iezīmēta. Diskusijas nav notikušas ne ar tiem zemes īpašniekiem, kuru īpašumus vai to daļas ir paredzēts iekļaut paplašināmās aizsargājamās teritorijās, ne ar zemes un meža īpašniekus pārstāvošām sabiedriskajām organizācijām. Nav šaubu, ka ierobežojumi visiem nodarīs finansiālus zaudējumus.
Pieļāvumu, ka līdzšinējos ienākumus no dabas velšu apsaimniekošanas varēs aizstāt ar ekotūrismu, biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks vērtē kā utopiju. Procentuāli vislielākā daļa liegumu paplašināto teritoriju atrodas uzņēmuma Latvijas valsts meži pārziņā. Tā misija ir rūpēties par zaļajām bagātībām maksimāli efektīvi. Uzņēmums politkorekti sava darba devēja lēmumu atturas komentēt.
Tikmēr Latvijas kokrūpniecības federācija izsaka nožēlu, ka tik nozīmīgus lēmumus balsta uz cipariņiem eirobirokrātu ailītēs. Izpilddirektors Kristaps Klauss spriež: "Caur liegumiem Latvijas labklājību noteikti neveicina." Ierobežojumiem apliktās teritorijas būtu nepieciešams arī inventerizēt no ekoloģiskā viedokļa, taču to nedara. Liegumus vienkārši palielina, ignorējot sekas.