Rajevs: Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas progress ir nepieciešams ātrāks un efektīvāks

Apakškomisija otrdien slēgtā sēdē iepazinās ar visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas progresu. Pēc sēdes Rajevs norādīja, ka neieciešams efektīvāk un ātrāk strādāt ar sistēmas ieviešanu, taču minētais nenozīmē, ka "viss ir slikti."

Sistēmas ieviešanā ir nepieciešama plānu precizēšana jeb to "piesaiste pie zemes", kā arī efektīvāka plānu koordinācija. Vienlaikus svarīgi ir tas, kādi, piemēram, resursi nepieciešami civilās aizsardzības plānu ieviešanai dzīvē.

"Sistēmas ieviešana skar septiņas jomas, piemēram, valsts aizsardzības mācības ieviešana, tautsaimniecības noturība, stratēģiskā komunikācija, kritisko pakalpojumu nodrošināšana," norādīja Rajevs.

Runājot par galvenajiem šķēršļiem sistēmas ieviešanā, Rajevs uzsvēra, ka tā nav tikai nauda, bet arī izpratne par kopējo sistēmu kā tādu. Patlaban tā esot nedaudz atšķirīga.

Rajevs noradīja, ka sistēmas ieviešanai nav konkrēts termiņš, jo laika gaitā parādīsies jauni mērķi un uzdevumi. To varot salīdzināt ar teicienu, ka Rīga nekad nav gatava. "Laiks sistēmas ieviešanai mums pagaidām ir, taču tas nenozīmē, ka varam to izšķiest," uzsvēra Rajevs.

Apakškomisijas sekretārs Edvīns Šnore (NA) aģentūrai LETA teica, ka galvenā komponente visaptverošā sabiedrības iesaistē aizsardzībā ir valsts aizsardzības dienests. Bez dienesta valsts aizsardzības sistēma neesot iespējama.

"Dienests palielinātu to sabiedrības daļu, kas māk rīkoties krīzes situācijā. Es uzskatu, ka galvenais ir panākt maksimāli lielu sabiedrības daļas apmācīšanu rīkoties. Ja potenciāli nākotnē sekos Krievijas uzbrukums un scenārijs ar Suvalku koridora nogriešanu, tad ikvienam jāapzinās divas iespējas, proti, pretoties vai sagaidīt "likteņa žēlastību" no Krievijas. Nu skaidrs, ka nebūs nekādas žēlastības," uzsvēra deputāts.

Šodienas aizsardzības resora pārstāvju apakškomisijā galvenais secinājums bija karā Ukrainā gūtās mācības. Vadoties no šajā karā gūtās pieredzes, vajadzētu, piemēram, visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu papildināt plāno par to, kā kara laikā notiek atkritumu izvešana. Tāpat jādomā, kā nodrošināt elektroapgādi vai sakaru kabeļus. Tas pats attiecas uz civilo aizsardzību, piemēram, patvertņu izveidošanu.

Jau ziņots, ka 2019.gada 2.aprīlī Ministru kabinets atbalstīja visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupas izveidi.

Darba grupas izveides mērķis ir veicināt nozaru ministriju vienotu izpratni un sadarbību visaptverošas valsts aizsardzības jomā stratēģiskā līmenī, un to veido visi nozaru ministri, nodrošinot politiska līmeņa pārraudzību un koordināciju ar visaptverošo valsts aizsardzību saistītos jautājumos.

Pērn maijā valdība tika iepazīstināta ar visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas progresu. No valdībā izskatītā ziņojuma izriet, ka aizvadītajā periodā visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanā ir nodrošināta valstij un sabiedrībai svarīgu funkciju darbības nepārtrauktība, organizētas dažādu veidu un līmeņu mācības, kā arī sākta Aizsardzības ministrijas iniciatīva veidot Zemessardzes apakšvienības kritiskās infrastruktūras objektos.

Tāpat sekmēta militārās industrijas attīstība, veicinot jaunu aizsardzības produktu un militāro tehnoloģiju radīšanu un stiprinot piegādes ķēžu drošību.

Veicinot sadarbību starp privāto un publisko sektoru aizsardzības jomā, Nacionālie bruņotie spēki ir noslēguši līgumus ar komersantiem par sadarbību mobilitātes un pretmobilitātes pasākumu nodrošināšanā. Tāpat ir apzināti valstij būtisku nozaru vadošie komersanti, lai pievienotos D kategorijas kritiskajai infrastruktūrai, nodrošinot būtisku pakalpojumu darbības nepārtrauktību.

Šajā laikā ir izstrādāts arī mehānisms, kā tiek izvērtēts un novērsts ārvalstu tiešo investīciju apdraudējums kritiskajai infrastruktūrai un nacionālajai drošībai nozīmīgām juridiskām personām, izstrādājot grozījumus Nacionālās drošības likumā.

Tāpat ir veikti grozījumi vairākos citos likumos, kas ļaus nodrošināt valsts un sabiedrības funkcionēšanas nepārtrauktību valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī izstrādāta kārtība nacionālajai drošībai un valsts aizsardzībai svarīgas informācijas par nekustamā īpašuma objektiem aizsardzības nodrošināšanā.

Būtisks ieguldījums ir bijis arī sabiedrības izglītošanā un informēšanā par rīcību krīzes situācijā, organizējot reģionālos seminārus izglītības pārvalžu un izglītības iestāžu vadībai un valsts aizsardzības nometni jauniešiem.

Lai gan Latvijai šobrīd tiešs militārs apdraudējums nepastāv, tomēr valstij ir jābūt gatavai dažādiem izaicinājumiem, tostarp karam, līdz ar to starp turpmākajiem uzdevumiem būs rezervju sistēmas veidošana un piegāžu drošība, ar kara situāciju saistītu scenāriju izspēļu rīkošana, kritiskās infrastruktūras uzņēmumu un valsts institūciju darbības nepārtrauktības plānu izstrāde.

Visaptveroša valsts aizsardzība ir noteikta kā viena no valdības prioritātēm, kas paredz stiprināt aizsardzības spējas sasaistē ar valsts un sabiedrības gatavību pašorganizēties un pārvarēt krīzes.