VARAM sasauc starpinstitūciju plūdu koordinācijas sanāksmi

© Ģirts Ozoliņš/f64

Ņemot vērā laika apstākļus un plūdu draudus vairākos upju baseinos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar AS "Latvenergo" ceturtdien, 12.janvārī, rīkos sanāksmi palu un plūdu preventīvo pasākumu koordinēšanai.

Sanāksmē piedalīsies iesaistīto institūciju, dienestu un pašvaldību pārstāvji, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Sanāksmē tiks pārrunāti hidrometeoroloģiskie novērojumi un plūdu prognozes, plūdu riskam pakļauto pašvaldību ziņojumi par faktisko situāciju un turpmāko rīcību, kā arī iesaistīto institūciju gatavība plūdiem.

Sanāksmē ir aicināti piedalīties pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Valsts policijas, Valsts vides dienesta, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC), AS "Sadales tīkls", kā arī virkni iesaistīto pašvaldību, kurām ir un saglabājas augsts plūdu risks.

Saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldības likumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija koordinē pasākumus, kuri saistīti ar plūdu apdraudējumu valstī, un plūdu gadījumā atbilstoši kompetencei, kura izriet no Valsts civilās aizsardzības plāna, plūdu novēršanas pasākumus veic vairākas saistītas institūcijas - LVĢMC, VUGD, pašvaldības, pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas, "Latvenergo", Nacionālie bruņotie spēki, Valsts policija un pašvaldību policijas u.c.

Saskaņā ar LVĢMC informāciju, joprojām visā Latvijā daudzviet ir applūdušas upju palienes un zemākās vietas, vairākos upju posmos applūst plašākas teritorijas.

Pļaviņu ūdenskrātuvē un Daugavā augšpus tai spēkā ir oranžās pakāpes brīdinājums, citviet Latvijā - dzeltenās pakāpes. Ārpus upēm izplūdušais ūdens sasalis.

Vissarežģītākā situācija šobrīd esot Daugavā Pļaviņu ūdenskrātuvē un augšpus tai. Pēc iepriekšējā atkušņa stiprais sals veicināja vižņu veidošanos un iešanu gandrīz visā Daugavas garumā.

Brīvdienās ledus un vižņu masas intensīvi blīvējās pie Pļaviņām, pakāpeniski aizpildot ūdenskrātuvi ar ledu un vižņiem. Turpinoties vižņu pieplūdei, sablīvējums kļuva garāks, šodien ledus sablīvējuma gals ir lejpus Jēkabpilij, turpina nākt jauni vižņi, blīvēties, ūdenslīmenis Daugavā pie Jēkabpils turpina paaugstināties.

Gaidāms, ka šodien pie Jēkabpils tiks pārsniegtas ūdens līmeņa atzīmes, kas atbilst ļoti augstām jeb oranžajam brīdinājumam. Līdz ar to šajā apkārtnē applūdīs plašākas teritorijas.

No upes augšteces turpina nākt vižņi, rīt ūdenslīmenis ar tendenci paaugstināties sāks svārstīties arī pie Jersikas. Pastāv iespēja, ka notiks atkārtotas ledus sakustēšanās arī Pļaviņu ūdenskrātuvē.

Ogres lejtecē saglabājas augsts ūdenslīmenis, lejtecē izveidojusies ledus sega, vižņi nāk no upes augšteces posmiem, krājas un blīvējas augšpus ledus segai.

Lielupē ūdenslīmenis ir paaugstināts, tas turpina paaugstināties, applūst palienes un zemākās vietas.

Tuvākajās dienās no rietumiem Latvijā ienāks atkusnis, kusīs sniegs un ledus. No jauna izveidojusies ledus sega nav stipra, tādēļ upju straujākajos posmos sāksies ledus iešana, veidosies jauni sablīvējumi, un ūdenslīmenis atkal paaugstināsies.

Latvijā

Lai avīzes “Kurzemes Vārds” 1919. gada 3. oktobrī nodrukātais apsveikums jaundibinātajai Latvijas Universitātei atgādina, ka augstskolu Latvijas valsts nodibināja kara laikā: “Lai pulcējas ap to kā droši sargi mūsu jaunekļi stiprām bruņām un asiem šķēpiem varenajās rokās uz cīņu pret tumsības varu, kas kā baigi draudoši ķēmi vēl spiežas ap Gaismas kalnu, kurā lepni pacēlusies mūsu jaunā Burtnieku pils.”

Svarīgākais