2022.gada novembrī, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports uz Krieviju palielinājās par 7% jeb 8,4 miljoniem eiro

© Kaspars Krafts/f64

Pagājušā gada novembrī preces uz Krieviju eksportēja 207 Latvijas uzņēmumi, bet uz Baltkrieviju - 89, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija.

Salīdzinājumā ar 2022.gada janvāri uz Krieviju eksportējošo uzņēmumu skaits samazinājies par 43,9%, bet uz Baltkrieviju eksportējošo uzņēmumu skaits sarucis par 41,8%. 2022.gada janvārī eksportējošo uzņēmumu skaits uz Krieviju un uz Baltkrieviju attiecīgi bija 369 un 153.

Tajā pašā laikā straujāk samazinājies Latvijas uzņēmumu skaits, kuri importē preces no Krievijas un no Baltkrievijas, - attiecīgi 3,4 reizes un 2,8 reizes.

Preces no Krievijas 2022.gada novembrī importēja 163 Latvijas uzņēmumi, bet no Baltkrievijas - 100, kamēr 2022.gada janvārī no Krievijas preces importēja 556 uzņēmumi, bet no Baltkrievijas - 283.

2022.gada novembrī Latvija uz Krieviju eksportēja preces kopumā 129,538 miljonu eiro apmērā, bet uz Baltkrieviju - 16,765 miljonu eiro apmērā.

Savukārt no Krievijas attiecīgajā periodā Latvija importēja preces 80,597 miljonu eiro apmērā, bet no Baltkrievijas - 18,385 miljonu eiro apmērā.

Statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2022.gada novembrī, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksports uz Krieviju palielinājās par 7% jeb 8,4 miljoniem eiro, ko ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta pieaugums par 77,3% jeb 6,8 miljoniem eiro, kamēr eksports uz Baltkrieviju samazinājās par 5,4% jeb vienu miljonu eiro. Eksporta samazinājumu uz Baltkrieviju lielākoties ietekmēja optisko ierīču un aparatūras eksporta samazinājums par 43,8% jeb 1,9 miljoniem eiro.

Vienlaikus imports no Krievijas attiecīgajā periodā samazinājās par 39% jeb 51,6 miljoniem eiro, ko galvenokārt ietekmēja minerālproduktu importa kritums par 61,7% jeb 64,7 miljoniem eiro. Savukārt imports no Baltkrievijas pieauga par 39,7% jeb 5,2 miljoniem eiro, ko ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu importa pieaugums par 6,1 miljonu eiro.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais