Rinkevičs: "Krievija neslēpj, ka tās ieskatā šis ir konflikts ne tikai ar Ukrainu, bet ar Rietumiem kopumā"
Valdība šodienas sēdē konceptuāli atbalstīja ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos.
Ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu veido vairākas nodaļas, tajā skaitā "Krievijas agresija Ukrainā", "Starptautiskās drošības jautājumi un transatlantiskās attiecības", "Starptautisko tiesību un likuma varā balstītās kārtības sargāšana", "Ekonomiskie procesi un Latvijas intereses", "Eiropas Savienības efektivitātes un ietekmes stiprināšana", "Saikne ar tautiešiem ārvalstīs".
Informatīvā ziņojuma kopsavilkumā ārlietu ministrs uzsver, ka Krievijas īstenotā neizprovocētā un pilna mēroga militārā agresija pret Ukrainu, kara noziegumi, prettiesiskā atsevišķu Ukrainas teritoriju aneksija, kā arī pastāvīga starptautiskās sabiedrības šantažēšana, draudot ar masu iznīcināšanas ieroču izmantošanu, kodolkatastrofu vai cita veida tehnogēna rakstura katastrofas izraisīšanu, ir būtiski ietekmējusi starptautisko dienaskārtību.
Viņa ieskatā, Krievijas rīcība ir padziļinājusi esošos drošības un stabilitātes izaicinājumus un radījusi jaunus, tostarp radot globālas pārtikas krīzes draudus un energoresursu piegādes traucējumus. Turklāt, lietojot brutālu militāru spēku, pārkāpjot ANO statūtus, starptautiskās tiesības un savas starptautiskās saistības, Krievija mēģina okupēt un iznīcināt neatkarīgu, suverēnu valsti ar mērķi paplašināt Krievijas teritorijas un atgriezt pasauli pie ietekmes sfēru ārpolitikas.
"Krievija neslēpj, ka tās ieskatā šis ir konflikts ne tikai ar Ukrainu, bet ar Rietumiem kopumā. Šajos apstākļos Latvijas ārpolitikas definētie pamatmērķi - valsts neatkarības nodrošināšana, ilgtspējīga drošība un sabiedrības labklājība - iegūst vēl lielāku nozīmi," pauž Rinkēvičs.
Viņš uzsver, ka Latvijas stratēģiskajās interesēs ir panākt Krievijas sakāvi karā pret Ukrainu un Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošanu tās starptautiski atzītajās robežās. Rinkēvičs arīdzan atzīmē, ka Krievijas sakāvei ir jāatjauno funkcionējoša noteikumos balstīta pasaules kārtība un uzticamība multilaterālisma pieejai starptautiskajās attiecības, kā arī jānovērš līdzīgu agresijas noziegumu atkārtošanās nākotnē.
Ārlietu ministrs akcentē, ka pretdarbība Krievijas karam Ukrainā un atbalsts Ukrainai izvirzījās par Latvijas ārpolitikas svarīgāko uzdevumu 2022.gadā, un Krievijas rīcības izraisīto apdraudējumu maksimāla ierobežošana būs tuvāko gadu galvenā prioritāte.
Rinkēvičs uzsvēra, ka, ņemot vērā līdzšinējo konsekvento un pragmatisko nostāju attiecību veidošanā ar Krieviju, balstoties uz rūpīgu tās politikas analīzi un vēsturisko pieredzi, Latvija pēc Krievijas agresijas definēja principiālu un nepārprotamu valsts nostāju un noteica tālākos rīcības soļus.
"Latvija starptautiski ir bijusi viena no līderiem, iestājoties par stingras, vienotas un konsekventas pieejas veidošanu NATO un Eiropas Savienībā, veicinot ciešāku koordināciju ar līdzīgi domājošām valstīm, aktīvi pozicionējot sevi starptautiskajās organizācijās, skaidrojot trešo valstu partneriem nepieciešamību stingri reaģēt un sniedzot politisku, militāru un ekonomisku atbalstu Ukrainai cīņā pret Krieviju," klāsta ārlietu ministrs.