Rasts pagaidu risinājums asistentu un pavadoņu atalgojuma palielināšanai

© f64.lv, Oksana Džadana

Palielināta asistenta un pavadoņa pakalpojumu stundas likme, informē Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš.

No valsts budžeta finansētā asistenta un pavadoņa pakalpojumiem asistentu un pavadoņu atlīdzība turpmāk noteikta ne mazāk kā 4,79 eiro par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu.

Savukārt valsts nodrošinātais finansējuma apmērs pašvaldības sociālajiem dienestiem par vienu asistenta pakalpojuma un pavadoņa pakalpojuma sniegšanas stundu būs 5,02 eiro, kas ietver arī administrēšanas izmaksas 0,23 eiro apmērā.

"Šobrīd atlīdzības paaugstinājumu virzām kā pagaidu risinājumu līdz budžeta pieņemšanai, lai kompensētu minimālās algas pieaugumu. Paralēli notiekošajās budžeta sarunās esam pieprasījuši atlīdzības pieaugumu asistentiem un pavadoņiem, lai cilvēkiem, kuriem ir nepieciešams aprūpes pakalpojums, tas būtu pieejams", skaidro Evika Siliņa, labklājības ministre.

To nosaka grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti", kas otrdien, 10.janvārī, pieņemti valdības sēdē.

Grozījumi izstrādāti, lai asistentu, pavadoņu un nepilngadīgu personu ar invaliditāti aprūpētāju samaksa par vienu pakalpojuma sniegšanas stundu no 2023.gada 1.janvāra nav mazāka par minimālo stundas tarifa likmi normāla darba laikam ietvaros.

Tāpat ir noteiktas aprūpes pakalpojuma nepilngadīgām personām ar invaliditāti minimālās vienas stundas izmaksas, kas nevar būt mazākas par valstī noteikto minimālo stundas likmi. Faktisko aprūpes pakalpojuma vienas stundas izmaksu noteikšana ir pašvaldību kompetencē.

Pieņemtie grozījumi paredz arī tehniskus precizējumus normā par transporta izdevumu kompensēšanas nosacījumiem, lai mainoties valsts pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās, apmēram, nebūtu jāveic grozījumi arī noteikumos par asistenta pakalpojuma pašvaldībā nodrošināšanu.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais