Vai atteikšanās no prasības par obligāto biopiejaukumu degvielai atmaksājās?

© f64.lv, Vladislavs Proškins

No Latvijas valdības un Saeimas jūnijā pieņemtā lēmuma uz laiku atlikt prasību par obligāto biopiejaukumu degvielai nebija jēgas, intervijā aģentūrai LETA teica SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Viņš stāstīja, ka maijā un jūnijā, kad notika diskusijas par šo jautājumu, "Neste" aktīvi Ekonomikas ministrijai (EM) sūtīja komentārus, ka nepiekrīt šādam lēmumam, īpaši, ja to veic gada vidū.

Beiziķis skaidroja, ka "Neste Latvija" aktīvi strādāja pie 2023.gada piegādes līgumiem un plānoja naftas produktu piegādes uz nosacījumiem, kādi ir zināmi šobrīd visam gadam. Arī 2022.gadam kompānija bija sagatavojusies prasībai pievienot 7% biopiejaukumu degvielai, bet tad šis lēmums tika mainīts un prasība kļuva brīvprātīga.

"Arī ietekme uz cenu nebija tik liela, kā valdība bija prognozējusi, - 12-14 eiro centi litrā. Cena samazinājās par apmēram pieciem centiem litrā. Arī pieci centi degvielas tirgū ir ļoti daudz, un jau jūlijā tika tirgota degviela bez biopiejaukuma," teica "Neste Latvija" vadītājs, norādot, ka kopš jūlija Latvijas tirgū ir tikai fosilā dīzeļdegviela, kas nozīmē, ka valsts ir atteikusies no visām zaļajām ilgtspējas prasībām.

Beiziķis skaidroja, ka "Neste Latvija" tas nozīmēja ilgas pārrunas ar piegādātājiem, jo vajadzēja atteikties no liela daudzuma atjaunojamās dīzeļdegvielas, ko degvielas tirgotājs bija plānojis iegādāties un papildus nācās meklēt 7% fosilo degvielu, kas bija izaicinājums. "Tas bija saspringts periods, lai nodrošinātu kopējo nepieciešamo apjomu Latvijas tirgum," teica "Neste Latvija" vadītājs.

Jautāts, vai bija jēga no šāda valdības un Saeimas lēmuma, Beiziķis atbildēja noliedzoši. "Es domāju, ka nē. Par līdzīgiem lēmumiem tika runāts daudzās Eiropas valstīs, un Latvija bija viena no dažām, kas to pieņēma. No tā nebija nekādas jēgas," teica "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka Latvija ar šo lēmumu ir atkāpusies vairākus soļus atpakaļ, un turpmāk būs arvien grūtāk izpildīt Eiropas uzliktos mērķus ilgtspējas jomā.

Beiziķis pauda cerību, ka jaunā valdība atgriezīsies pie Transporta enerģētikas likuma, kurš tika gatavots jau trīs četrus gadus atpakaļ, bet pēdējos gados vispār nav aiztikts.

"Šajā likumā bija ļoti konkrētas prasības ilgtermiņā, ar ko rēķināties gan degvielas tirgotājiem, gan patērētājiem tuvākajiem gadiem. Es ļoti ceru, ka jaunā Saeima šo likumu pieņems un jau 2024.gadā mēs varēsim rēķināties ar skaidriem noteikumiem nozarei," teica Beiziķis.

Latvijā

18. novembris aizvadīts, valsts karogi vairumam ēku jau noņemti, lai atkal plīvotu nākamajos svētkos vai atceres dienās. Lai no cik izturīga auduma karogs ir šūdināts, agrāk vai vēlāk nāksies to nomainīt. Bet ko darīt ar lietošanai vairs nederīgu Latvijas karogu? To skaidro 360TV ziņas “Ziņneši”.

Svarīgākais