Notekūdeņu monitorings uzrāda piecu Covid-19 omikrona variantu izplatību Latvijā

© Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Ja iepriekš notekūdeņu monitorings uzrādīja vienu vai divus Covid-19 omikrona variantus, tad pašlaik Latvijā teju katrā notekūdeņu paraugā konstatējami pieci omikrona varianti - BA4/5, BQ1, BA2.75, BN1 un XBB, mikroblogošanas vietnē "Twitter" norāda Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskā asistente Dita Gudrā.

Šī gada pirmais notekūdeņu Covid-19 apkopojums atklāj, ka vēl joprojām dominē omikrons.

Notekūdeņu monitorings uzrāda, ka Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī un Salaspilī Covid-19 izplatība īsti nemainās. Turklāt notekūdeņu monitoringa dati par Rīgu, Jūrmalu un Salaspili ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem nesakrīt.

Saskaņā ar SPKC datiem gada nogalē divu nedēļu kumulatīvā saslimstība Latvijā kopumā bija 219,2 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Tolaik šīs rādītājs bija augstāks Rīgā - 281,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, Jūrmalā - 229,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kamēr Salaspilī - 194,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Savukārt, Rēzeknē, Jelgavā un Jēkabpilī saskaņā ar notekūdeņu analīzes datiem ir novērojams Covid-19 infekcijas izplatības pieaugums, kas arī šajās pašvaldībās nesakrīt ar SPKC datiem. Jelgavā ir 256 inficēšanās gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, Rēzeknē - 215,2 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, Jēkabpils novadā - 262,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Savukārt Liepājā, Valmierā, Ventspilī un Tukumā novērojama infekcijas izplatības samazināšanās. Tukumā decembrī vīrusa koncentrācijas notekūdeņos bija diezgan augstas, un tas bija viens no krasākajiem kāpumiem starp visām pašvaldībām, skaidro Gudrā.

Monitoringa programmā iekļautas jaunas pašvaldības - Saldus, Madona, Talsi un Bauska. Gudrā norāda, ka, lai arī līdz šim nav ievākts pārāk daudz paraugu, vērojams, ka Saldū un Talsos ir infekcijas izplatības pieaugums.

Visās pašvaldībās paraugi tiek ievākti reizi nedēļā, izņemot Rīgu, kur paraugi tiek ievākti divas reizes nedēļā. Paraugu ievākšanas datumi katrai pašvaldībai atšķiras, tagad monitoringā lielākā daļa rezultātu ir par paraugiem, kas ievākti starpsvētku periodā pagājušā gada nogalē.

Jau ziņots, ka vairākās Latvijas pilsētās sāka notekūdeņu monitoringu Covid-19 izplatības noteikšanai.

Atbilstoši Eiropas Komisijas ieteikumiem Latvijā tika ieviesta sistēma ar mērķi monitorēt notekūdeņos atrodamo SARS-CoV-2 atlieku daudzumu, lai savlaicīgi noteiktu slimības uzliesmojumus apdzīvotās vietās un identificētu pilsētas un reģionus ar paaugstinātu saslimušo skaitu.

Pētījumā ir iesaistīti "BIOR", Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorija un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais