Padome: Sākts dialogs starp Austrumu slimnīcas vadību un LOC mediķiem

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Lai risinātu saspīlējumu starp Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) vadību un stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" (LOC) mediķiem, ir sāktas savstarpējās sarunas, pirmdien mediju brīfingā paziņoja RAKUS padomes loceklis Valts Ābols.

Ābols informēja, ka pagājušajā nedēļā notika intensīvas sarunas, kuru laikā mēģināts izprast problēmjautājumu būtību. No LOC mediķu puses izvirzītas prasības par LOC strukturālo nedalāmību, organizatoriskā modeļa nemainīšanu, kā arī prasīts piedāvāt risinājumus speciālistu atalgojuma principu izmaiņām. Mediķi arī pārmetuši, ka no slimnīcas vadības puses trūkstot konstruktīvas komunikācijas.

Patlaban par pirmo risināmo jautājumu izvirzīts komunikācijas un konstruktīvas uzticībā balstītas sadarbības veidošana starp RAKUS vadību un LOC mediķiem, jo bez tās abu pārējo komplekso jautājumu virzība nav iespējama, skaidroja Ābols.

Lai nodrošinātu slimnīcas valdes pilnvērtīgu darbību un stiprinātu sadarbību starp RAKUS un LOC mediķiem, par slimnīcas valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju uz laiku iecelts Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs. Savukārt līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis pēc piecu gadu pilnvaru termiņa beigām pagājušajā nedēļā amatu pametis.

Višņakovs uzsvēra, ka konfliktsituācija starp RAKUS un LOC mediķiem ļoti ietekmē pacientus un to piederīgo pašsajūtu un viedokli par slimnīcā notiekošo.

"Jāturpina iepriekš uzsāktie darbi attiecībā uz LOC un onkoloģijas jomas sakārtošanu, jo tas ir valstisks uzdevums. Mēs nedrīkstam pazaudēt nevienu sanitāru, māsu un ārstu no tām komandām, kas šobrīd strādā, un tur bez šaubām ļoti aktuāls atlīdzības jautājums. Es gribu uzsvērt, ka visā slimnīcā visos stacionāros tiek sniegta palīdzība onkoloģiskajiem pacientiem, un palīdzība onkoloģisko problēmu gadījumā nav tikai LOC - tajā piedalās viss RAKUS. Līdz ar to mums ir jāturpina strādāt pie tā, ka onkoloģijas jautājumu risināšanas process būtu nevis vienas konkrētas struktūrvienības vai stacionāra ietvaros, bet kompleksi visas slimnīcas kontekstā," norādīja Višņakovs.

Viņš informēja, ka šorīt notikusi saruna ar Onkoķirurģijas klīnikas vadītāju Armandu Sīviņu, un tika panākta vienošanās par turpmāko konkrēto soļu izstrādi, kas pakāpeniski tuvākajā laikā tiks realizēti atbilstoši Veselības ministrijas uzdevumam.

"Mēs plānojam daudz plašāk iesaistīt gan onkoķirurgus, gan ķīmijterapeitus un staru terapeitus, kas varētu sniegt savu viedokli. Katrs tiks uzklausīts un atbilstoši kompetencēm izvērtēts. Šobrīd valdē mēs esam divi ārsti - profesors Haralds Plaudis un es. Domāju, ka tas, iespējams, varētu uzlabot komunikāciju starp administrācijas pārstāvjiem un mediķiem," piebilda Višņakovs.

Nākamnedēļ plānota vēl viena tikšanās, kurā tiks domāts par konkrētiem rīcības soļiem, bet līdz tam LOC ir aicināti nominēt savus pārstāvjus darba grupām, lai kopīgi meklētu labākos risinājumus.

Višņakovs pildīs valdes priekšsēdētāja pienākumus līdz brīdim, kad konkursa kārtībā tiks izvēlēts jaunais slimnīcas valdes priekšsēdētājs. Pagaidām vēl nav pieņemts lēmums, vai Višņakovs turpmāk apvienos abus amatus, bet viņš pats plāno šajā laikā vairāk pievērsties valdes priekšsēdētāja pienākumiem un deleģēt klīnikas vadību saviem kolēģiem.

Kā ziņots, vairāk nekā 20 LOC ārsti brīdinājuši slimnīcas vadību pa iespējamu kolektīvo atlūgumu. Aizvadītā gada izskaņā no darba LOC aizgājuši divi ārsti, kas nav spējuši vienoties ar slimnīcas vadību. Pārējie kolēģi pauduši viņiem atbalstu un izteikuši savas prasības uzņēmuma vadībai. Ārsti uzskata, ka viņu darbs neesot novērtēts un LOC trūkstot mūsdienīga aprīkojuma.

Tikmēr šī gada sākumā beidzas Paeglīša piecu gadu pilnvaru termiņš. Viņš jau iepriekš paziņoja, ka nekandidēs uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.

Kopumā amata pretendentu izvērtēšanas komisijabija saņēmusi 25 pieteikumus, no kuriem tikai puse atzīta par atbilstošiem valdes priekšsēdētāja amatam izvirzītajām kvalifikācijas prasībām.

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais