Strupišs: Ilgus gadus tiesu darbinieki "turēti badā" ar algu robežās no 900 līdz 1200 eiro

© Pixabay

Divas trešdaļas tiesu darbinieku ir gatavi streikot, ja viņiem nepacels algu. Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs skaidroja, ka ilgus gadus darbinieki "turēti badā", vēsta lsm.lv. 

""Runa ir par tiesnešu palīgiem, tiesu sekretāriem, arhivāriem. Te ir runa par algām robežās no 900 līdz 1200 eiro uz papīra," tā A. Strupišs.

Jau ziņots, ka tiesu darbinieki aicina valdību rast iespēju 2023.gadā katrai tiesu darbinieku kvalifikācijas pakāpei noteikt proporcionālu darba algas paaugstinājumu vismaz 24% apmērā.

Ceturtdien Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs un Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietniece Dzintra Balta tikās ar tiesu darbinieku izvirzītajiem pārstāvjiem, lai pārrunātu tiesu darbinieku atalgojuma sistēmas "pilnveides iespējas", aģentūru LETA informēja Tieslietu padome.

Strupišs sarunā ar tiesu darbiniekiem paudis nostāju, ka viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc tiesu darbinieki rajonu tiesās un apgabaltiesās "ilgstoši saņem savam amatam neatbilstošu atalgojumu", ir tas, ka pirmās un otrās instances tiesas organizatoriski un finansiāli joprojām ir padotas izpildvaras institūcijai Tieslietu ministrijai.

"Diemžēl šāda sistēma, kurā tiesu budžetu sastāda un administrē izpildvara, nav sevi attaisnojusi," pausts Tieslietu padomes paziņojumā, kas par stratēģisko mērķi izvirzījusi pārņemt tiesu administrēšanu un fiskālos jautājumus tiesu varas pārziņā. Vienlaikus padome cerot, ka jaunā valdība pildīs deklarācijā rakstīto apņemšanos nostiprināt Tieslietu padomes statusu un funkcijas jautājumos, kas saistīti ar tiesu varas budžetu, personālpolitiku, darba organizāciju un infrastruktūru.

Strupišs atzīmējis, ka patlaban likums Tieslietu padomei budžeta un tiesu administrēšanas jautājumos ir piešķīris tikai konsultatīvu funkciju. Darbojoties savas kompetences ietvaros, Tieslietu padome 2022.gada 1.jūlijā atbalstīja Tieslietu ministrijas pieteiktos rajonu tiesu un apgabaltiesu prioritāros pasākumus 2023.-2025.gada budžetā, kurā kā pirmā prioritāte tika norādīta tiesu darbinieku atalgojuma paaugstināšana.

Tāpat Strupišs uzvēris, ka paralēli tiesu darbinieku atalgojumam būtu jārisina jautājums par tiesu darbinieku amata aprakstiem un prasībām. "Tieslietu padome 2023.gada 13.janvāra sēdē uzklausīs Tiesu efektivitātes stiprināšanas darba grupas ziņojumu par priekšlikumiem, kā sakārtot un pilnveidot tiesu darbinieku amata institūtu, un lems par tālāko rīcības plānu, kā situāciju uzlabot," paudis Strupišs.

Savukārt tiesu darbinieku pārstāvji Tieslietu padomes locekļiem izteikuši vairākus priekšlikumus tiesu darbinieku atalgojuma sistēmas pilnveidei un tiesu darba organizācijas efektivizēšanai, piemēram, viņi aicinājuši rast iespēju 2023.gadā katrai tiesu darbinieku kvalifikācijas pakāpei noteikt proporcionālu darba algas paaugstinājumu, ievērot līdzvērtības un vienlīdzības principu tiesas sekretāru, tiesas sēžu sekretāru un arhivāru darba algas samaksai, stiprināt tiesu varas neatkarību no izpildvaras ietekmes, meklēt risinājumus, kā optimizēt tiesu darba organizāciju un nodrošināt vienotu pieeju šiem jautājumiem visās tiesās, paaugstināt tiesu darbinieku amata prestižu.

Strupišs esot gandarīts ar sarunu, jo tiesu darbinieku algu jautājumos nav domstarpību starp tiesu darbinieku pārstāvjiem un Tieslietu padomi.

Strupišs bija aicinājis tiesu darbiniekus uz sarunu, reaģējot uz 2022.gada 1.decembrī saņemto kolektīvo vēstuli kopumā no 924 tiesu darbiniekiem par inflācijas ietekmi uz tiesu darbinieku atalgojumu.

Latvijā

Rīgas apgabaltiesa 26.novembrī diviem Rīgas pašvaldības policijas darbiniekiem Egilam Roziņam un Aivaram Kusiņam krimināllietā par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, kuras rezultātā gāja bojā vīrietis, piespriedusi cietumsodu uz diviem mēnešiem un trīs dienām, kā arī papildsodu, atņemot tiesības ieņemt amatus valsts un pašvaldības policijas iestādēs uz diviem gadiem.

Svarīgākais