Tiesai nodod krimināllietu pret četriem bijušajiem "LDz" valdes locekļiem, tostarp Magoni, par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu

© Lauris Aizupietis/F64

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra nodevusi tiesai krimināllietu pret četriem bijušajiem VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes locekļiem, tostarp Uģi Magoni, par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, noskaidroja aģentūra LETA.

Lietā apsūdzēts Magonis, Edvīns Bērziņš, Aivars Strakšas un Ēriks Šmuksts, zināms LETA.

Bijušās amatpersonas apsūdzētas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kas izraisījis smagas sekas, jo valstij nodarīts mantisks zaudējums vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja prokuratūra.

Saskaņā ar celto apsūdzību "LDz" valdes amatpersonas panāca jaunas izpildinstitūcijas - Prezidentu padomes - izveidi, nododot tai tiesības un pienākumus, kas ietilpa valdes kompetencē, lai gūtu papildu ienākumus par savu tiešo pienākumu pildīšanu, par ko jau bija noteikta likumam atbilstoša samaksa.

Apsūdzētās amatpersonas laikā no 2013.gada 1.janvāra līdz 2019.gada 18.augustam mantkārīgā nolūkā ļaunprātīgi izmantoja savu dienesta stāvokli, vienlaikus ieņemot amatu valdē un Prezidentu padomē, kā rezultātā nelikumīgi guva papildu ienākumus par savu tiešo pienākumu pildīšanu. Tādējādi apsūdzēto amatpersonu īstenoto darbību rezultātā valstij nodarīts mantisks zaudējums 1 553 896 eiro.

2020.gada februārī Ģenerālprokuratūra sāka konkrēto kriminālprocesu, uzdodot izmeklēšanas veikšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kas pēc tās pabeigšanas krimināllietas materiālus nodeva Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.

Lieta izskatīšanai nodota Rīgas pilsētas tiesai.

Jau ziņots, ka LDz bija izveidota Prezidentu padome, kuru Satversmes tiesa bija atzinusi par nelikumīgu, tomēr šī padome tā arī netika likvidēta.

Prezidentu padome LDz pastāvēja deviņus gadus, no 2010.gada septembra līdz 2019.gada oktobrim. Tā bija struktūrvienība, kurai mākslīgi tika nodalītas un piešķirtas kapitālsabiedrības valdes funkcijas, proti, Prezidentu padomes pienākumi jau ietilpa kapitālsabiedrības valdes kompetencē, par kuru valdes locekļi saņēma atlīdzību. 2019.gada 17.oktobrī LDz valde pieņēma lēmumu, ar kuru izbeigta Prezidentu padomes darbība.

Prezidentu padomes pastāvēšanas laikā līdz 2015.gadam uzņēmuma valdes priekšsēdētājs bija Uģis Magonis, bet no 2016.gada līdz 2019.gadam Bērziņš, kurš bija LDz valdes loceklis kopš 2011.gada.

Uzņēmuma valdē Prezidentu padomes pastāvēšanas laikā no 2008. līdz 2019.gadam darbojās arī Aivars Strakšas, no 2016. līdz 2020.gadam Ainis Stūrmanis, un no 2011. līdz 2019.gadam - Ēriks Šmuksts.

2019.gada maijā toreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) izteica neuzticību Bērziņam, Strakšam un Stūrmanim. Augustā padome izbeidza darba attiecības ar Bērziņu un Strakšau, savukārt Stūrmanis amatu atstāja nākamā gada aprīlī.

Kā 2020.gadā secināja Valsts kontrole, kopš Prezidentu padomes izveides visa tās locekļiem izmaksātā darba samaksa ir izmaksāta nepamatoti, jo padomes locekļiem noteiktie pienākumi bija valdes kompetencē, kura par to jau saņēma regulējumā noteikto atlīdzību.

2020.gada sākumā satiksmes ministrs Linkaits vērsās ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā.

Magonis patlaban ir apsūdzēts par korupciju krimināllietā kopā ar Igaunijas uzņēmēju Oļegu Osinovski. Pirmās instances tiesa abus attaisnoja, bet prokuratūra iesniedza protestu. Lietu Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 2.februārī.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais