Piektdaļa Latvijas iedzīvotāju noskaņoti pesemistiski par šī gada ienākumiem

Vienlaikus 22% aptaujāto šogad sagaida personīgo ienākumu samazināšanos.

Ienākumu pieaugumu visbiežāk sagaida iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 (31%) un iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 (28%) gadiem.

Savukārt personīgo ienākumu samazināšos biežāk prognozē respondenti vecumā no 50 līdz 59 (25%) un iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 (28%) gadiem.

No pesimistiskāk noskaņotajiem respondentiem vairāk nekā puse paredz, ka viņu ienākumi samazināsies par vairāk nekā 10%, savukārt pārējie prognozē ienākumu samazināšos par mazāk nekā desmito daļu.

Vienlaikus trešā daļa jeb 32% respondentu šajā gadā izmaiņas savu personīgo ienākumu apmērā nesagaida.

Pēc aptaujas datiem, vērojama arī negatīva tendence iedzīvotāju finanšu stāvokļa pašvērtējumā, proti, 37% aptaujāto norāda, ka viņu ģimenes finansiālā situācija pēdējo 12 mēnešu laikā ir pasliktinājusies, savukārt 41% respondentu tā nav mainījusies.

Tajā pašā laikā 15% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņu ģimenes finanšu stāvoklis pēdējā gada laikā ir uzlabojies. Visbiežāk tā norāda respondenti vecumā no 30 līdz 39 gadiem (24%), bet visretāk - iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem (6%) un iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 59 gadiem (10%).

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis skaidro, lai arī šogad ekonomikas izaugsme varētu izpalikt, lielas turbulences darba tirgū gaidītas netiek. Arī darba samaksas kāpums turpināsies. Tomēr piektdaļa prognozē ienākuma kritumu, kas ir pesimistisks vērtējums.

Gašpuitis prognozē, ka, visdrīzāk, ienākumu kritums tik lielai iedzīvotāju daļai piedzīvots netiks, bet noskaņojumu ietekmē augstā inflācija, kas daudziem būtiski ir iedragājis pirktspēju. Raksturīgi, ka pesimistiskāki ir vecāka gadagājuma iedzīvotāji, kamēr jaunāki iedzīvotāji uz situāciju raugās optimistiskāk.