Kā tagad Latvijā seko līdzi Covid-19 izplatības tendencēm?
Latvijā tiek ievākts pietiekami daudz datu, lai varētu spriest par Covid-19 izplatības tendencēm, piemēram, joprojām tiek izmantoti notekūdeņu monitoringa un sekvencēšanas dati, pauda Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).
Iepriekš Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis pauda bažas, ka patlaban apmaksātu Covid-19 testu veic tikai klīnisku indikāciju gadījumos pacientiem, kuriem nepieciešama ārstēšana slimnīcā. Viņa vērtējumā valsts apmaksāta testēšana uz Covid-19 būtu jāpaplašina, jo šobrīd reālā slimības izplatība varētu būtiski atšķirties no tā, ko uzrāda testēšanas statistika.
SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja savukārt uzsvēra, ka testēšanas apjomi samazinās ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās valstīs, mainoties vīrusa īpatnībām, epidemioloģiskajai situācijai un pieejai pretepidēmijas un profilakses pasākumu veikšanā. Arvien vairāk Covid-19 uzraudzība tiek integrēta citu akūtu augšējo elpceļu infekciju uzraudzībā, turklāt šobrīd testus vīrusa noteikšanai (paštestus) var veikt arī mājas apstākļos, nedodoties uz laboratorijām.
Tāpat par saslimstības izplatības tendencēm var spriest pēc dažiem citiem rādītājiem, piemēram, pozitīvo testu īpatsvara, stacionēto un mirušo pacientu skaita, vīrusa RNS koncentracijas izmaiņām notekūdeņos.
"Šobrīd daudzi cilvēki testus veic mājās, un mums par tiem netiek ziņots. Mēs redzam, ka kopš pavasara omikrona izraisīta slimība pārsvarā tiek ārstēta mājās, slimības gaita pārsvarā ir viegla, un pacienti atrodas ģimenes ārsta uzraudzībā. Šobrīd novērots augšējo elpceļu infekciju pacēlums, ko izraisa ne tikai Covid-19, un nevar precīzi pateikt, cik, piemēram, ir inficējušies ar bokavīrusu. Mēs redzam no Nacionālās references laboratorijas datiem, kāda ir vīrusu cirkulācija, bet tas ir kopējais gripas un citu augšējo elpceļu infekciju monitorings," skaidroja Arāja.
Pēc viņas paustā, kopumā Covid-19 izplatību skatās arī pēc vīrusa sekvencēšanas rezultātiem, proti, kurš vīrusa paveids ir dominējošais, un rezultāti tiek iegūti pēc cilvēku paraugu, kā arī pēc notekūdeņu paraugu sekvencēšanas rezultātiem.
Vienlaikus Arāja atzina, ka bieži vien akūtu augšējo elpceļu infekcijām ir tik līdzīgas pazīmes, ka klīniski nevar noteikt - kurš vīruss tās izraisīja. Tad vismaz ar mājas testa palīdzību var noteikt vai izslēgt Covid-19 infekciju.
Kā ziņots, Veselības ministrija norādīja, ka iepriekšējā Covid-19 pandēmijas posmā bija ļoti svarīgi veikt plašu testēšanu, lai identificētu pēc iespējas vairāk Covid-19 gadījumus un, veicot epidemioloģiskās drošības pasākumus infekcijas perēkļos, novērstu Covid-19 izplatīšanos.
Mainoties vīrusa īpatnībām, epidemioloģiskajai situācijai un pieejai pretepidēmijas pasākumu veikšanā, kā arī ņemot vērā vakcinācijas pieejamību, stingriem epidemioloģiskās kontroles pasākumiem Covid-19 infekcijas perēkļos vairs neesot būtiskas nozīmes.
Līdz ar to no epidemioloģiskās drošības viedokļa visaptverošai pacientu ar aizdomām par Covid-19 infekciju testēšanai vairs nav nozīmes, izņemot ārstniecības iestādēs.
Mainoties Covid-19 testēšanas algoritmam, turpmāk informāciju par epidemioloģisko situāciju SPKC apkopos reizi nedēļā. Informācija par to būs iekļauta pārskatā par epidemioloģisko situāciju saistībā ar gripu, Covid-19 un citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām.
Pārskats būs pieejams katru trešdienu.