Moldovā patvērumu guvuši 600 000 ukraiņu

Politiķis norādīja, ka ar Latvijas ārlietu ministru daudz runāts par reģionālo drošību. Popesku atzīmēja, ka Moldova iestājas pret Krievijas agresiju Ukrainā. Tāpat valsts atbalsta Ukrainu. Viņš uzsvēra, ka karadarbība Ukrainā ir būtiski ietekmējusi Moldovu - apmēram 3% no Moldovas iedzīvotājiem ir no Ukrainas iebraukušie bēgļi.

Moldovas ārlietu un Eiropas integrācijas lietu ministrs sacīja, ka valsts nodrošina gan "zaļos koridorus" bēgļu kustībai, gan sniedz Ukrainai humāno palīdzību. Viņš uzsvēra, ka, ņemot vērā Moldovas ģeogrāfisko atrašanās vietu, karadarbība ir negatīvi ietekmējusi Moldovu - Krievijas raķetes šķērsojušas valsts gaisa telpu, savukārt raķešu atlūzas ir nokritušas Moldovas teritorijā.

Runājot par par enerģētikas infrastruktūru un tās darbību Ukrainā, Popesku uzsvēra, ka arī tas ir atstājis iespaidu uz Moldovu, valstij piedzīvojot elektrības padeves pārtraukumus. Viņš uzsvēra, ka Moldova nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu, brutālos starptautisko tiesību pārkāpumus un Ukrainas iedzīvotāju nogalināšanu.

"Moldova atrodas sarežģītā situācijā. Inflācija valstī ir pieaugusi par 35%. Enerģijas cenu pieaugums un tā ietekme uz tautsaimniecību ir ļoti dziļa. Mēs mēģinām pēc iespējas veiksmīgāk pārvarēt šo sarežģīto periodu, kādu mūsu reģions piedzīvo pirmo reizi vēsturē," pauda Moldovas ārlietu un Eiropas integrācijas lietu ministrs.

Popesku norādīja, ka Moldovai palīdz ASV, Latvija, Kanāda, Eiropas Savienība (ES) un Japāna. Viņš atzīmēja, ka, neskatoties uz sarežģīto periodu, šī ir pirmā ziema Moldovas vēsturē, kad ziema pienākusi, kad valstij ir būtiskas gāzes rezerves, kas izveidotas vasarā, lai nodrošinātu stabilu energoapgādi visa gada garumā.

Moldovas ārlietu un Eiropas integrācijas lietu ministrs sacīja, ka tikšanās laikā ar Rinkēviču pārrunāti Moldovai veicamie uzdevumi, lai tā pēc iespējas ātrāk kļūtu par ES dalībvalsti, kas varētu stiprināt visu bloku. Viņš sacīja, ka Moldova patlaban sper izšķirošus soļus pretī dalībai ES - tiek stiprināts tiesiskums, noris aktīvāka cīņa ar korupciju. Tāpat tiek uzlabota valsts pārvalde, lai tā varētu veikt reformas un modernizētu ekonomiku.

Popesku atzīmēja, ka Moldova slavēta par darbu demokrātiskuma stiprināšanā, naudas atmazgāšanas apkarošanā. Tāpat valsts virzās uz priekšu, lai nodrošinātu preses brīvību. Viņš piemetināja, ka nevalstiskā organizācija "Žurnālisti bez robežām" atzinuši Moldovu par četrdesmito valsti, kurā nodrošināta preses brīvība.

"Mēs kļūstam par brīvāku, demokrātiskāku un eiropeiskāku valsti. Tikšanās laikā ar Latvijas ārlietu ministru mēs daudz runājām par reģionālo drošību. Mēs iestājamies pret Krievijas agresiju Ukrainā un stingri atbalstām Ukrainu," sacīja Popesku.

Rinkēvičs žurnālistiem atzīmēja, ka pārrunāta situācija, kāda patlaban veidojas reģionā. Pēc Latvijas ārlietu ministra paustā, Moldovu tieši ietekmē Krievijas agresija Ukrainā gan saistībā ar energoapgādi, gan situāciju ar bēgļiem. Tāpat ik pa brīdim Moldovas teritorijā nokrīt raķešu atlūzas.

"No savas puses paudu pilnu atbalstu Moldovai. Mēs strādāsim ES un arī citās starptautiskajās organizācijās, lai šo atbalstu materializētu gan energoapgādes jautājumu ziņā, gan arī atbalstā bēgļiem. Tāpat es atkārtoju Latvijas nemainīgo nostāju gan par Moldovas teritoriālo nedalāmību, gan arī par atbalstu valstij šajā ne pārāk vienkāršajā situācijā," sacīja Latvijas ārlietu ministrs.

Rinkēvičs akcentēja, ka Moldova ir pilntiesīga ES kandidātvalsts. Viņš minēja, ka Latvija jau tagad sniedz Moldovai ekspertu palīdzību daudzās jomās, piemēram, tiesiskuma stiprināšanā Satversmes tiesas līmenī, audita jautājumos Valsts kontroles līmenī, gan arī daudzos citos praktiskos jautājumos.

Ministri pārrunājuši arī nepieciešamību koncentrēties uz ES kritēriju izpildi, lai Moldova varētu turpināt virzīties uz ES integrācijas ceļu. Tāpat amatpersonas pārrunājušas, ka pavasarī Ziemeļbaltijas valstu kolēģi varētu apmeklēt Moldovu, lai pārrunātu valstu atbalstu un koordināciju, lai Moldova kā ES kandidātvalsts varētu izpildīt kā kritērijus un prasības, tā arī reformas.

Runājot par Latvijas un Moldovas divpusējām attiecībām, Rinkēvičs atzīmēja, ka gan Covid-19 pandēmijas laiks, gan aizvadītais gads kara apstākļos nedaudz piebremzēja valstu ekonomisko un politisko sadarbību, tomēr šogad plānots aktivizēt starpvaldību komisijas darbu, gan arī veicināt biznesa kopienu sadarbību.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā, darba vizītes laikā Latvijā Popesku tikās arī ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu, Saeimas priekšsēdētāja biedri Zandu Kalniņu-Lukaševicu (JV), kā arī piedalījās Latvijas Transatlantiskās organizācijas un Moldovas vēstniecības Latvijā organizētajā apaļā galda diskusijā "Moldovas ceļš uz Eiropas Savienību".