Smiltēns: Aizsardzības izdevumi ir jāpalielina atbilstoši riskiem, lai Latvija būtu spējīga sevi aizstāvēt
Latvijas pozīcija NATO aizsardzības izdevumu palielināšanas jautājumā ir skaidra - tā iestājas par NATO stiprināšanu, sarunā ar aģentūru LETA norādīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS).
Latvija ir vienmēr ir bijusi to NATO valstu vidū, kuras visvairāk ir rūpējušās par aizsardzības budžeta palielinājumu, atzīmēja politiķis.
Smiltēns to pamatoja, sakot, ka to pieprasa aktuālās nepieciešamības - Krievijas izraisītais karš Ukrainā un Krievijas līdera Vladimira Putina jau iepriekš paustā vēlme atjaunot Padomju Savienību. Tāpēc aizsardzības izdevumi ir jāpalielina atbilstoši riskiem, lai Latvija būtu spējīga sevi aizstāvēt, sacīja parlamenta spīkers.
Smiltēns uzsvēra, ka katrai NATO dalībvalstij ir jārūpējas par aizsardzības budžeta palielināšanu. "Uzvara pār Krieviju pašlaik nav skaidri redzama, kas nozīmē, ka apdraudējums tikai pieaug," sacīja parlamentārietis. Turklāt saspīlējumi esot arī ārpus Eiropas reģiona. Tāpēc aizsardzības spējas ir jāpalielina, pauda politiķis.
Aizsardzības jomu neaptver tikai Aizsardzības ministrija (AM) un armija, piebilda Saeimas priekšsēdētājs, sakot, ka militāra konflikta gadījumā izšķiroša loma ir arī visiem valsts iekšlietu dienestiem - robežsardzei, policijai, ugunsdzēsējiem un citiem kritiskajiem dienestiem. "Apvienotā saraksta" politiķa ieskatā, lai valsts sevi varētu aizstāvēt un nosargāt pēc iespējas vairāk iedzīvotāju dzīvību, ir nepieciešams visaptverošs drošības komplekss.
"Atslēga ir iekšlietu un aizsardzības sistēmu sinhronizācija," uzskata Smiltēns. Tāpēc, viņa ieskatā, ir nepieciešams celt visu AM un Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošo dienestu efektivitāti.
Jau ziņots, ka NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņojis, ka uzsāktas jaunas sarunas par aizsardzības izdevumu palielināšanu.
"Vairāki sabiedrotie stingri atbalsta 2% mērķa pārvēršanu par minimālo mērķi," gadu mijā ziņu aģentūrai DPA sacīja Stoltenbergs.
"Mēs tiksimies, mums būs ministru tikšanās, mums būs diskusijas galvaspilsētās," paziņoja NATO ģenerālsekretārs, paužot pārliecību, ka vienošanos būs iespējams panākt jau nākamajā samitā, kas plānots 11. un 12.jūlijā Viļņā.
NATO pašreizējais mērķis nosaka, ka alianses dalībvalstīm jācenšas līdz 2024.gadam palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) gadā. NATO par šo mērķi vienojās 2014.gadā samitā Velsā pēc tam, kad Krievija bija anektējusi Ukrainai piederošo Krimu.