Briģis: Šobrīd mēs slikti pārzinām patiesos Covid-19 saslimstības apmērus
Veicot valsts apmaksātu Covid-19 testēšanu tikai slimnīcu pacientiem, šobrīd slikti pārzinām saslimstības patiesos apmērus, Covid-19 situāciju Latvijā vērtē Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis.
Eksperts skaidroja, ka jau tagad pietiekami plaši paralēli gripai cilvēki inficējas ar Covid-19. Smaga slimības gaita pārsvarā ir gados vecākiem cilvēkiem, kuriem ir kāda hroniska saslimšana. Viņš pauda bažas, ka patlaban apmaksātu Covid-19 testu veiks tikai klīnisku indikāciju gadījumos pacientiem, kuriem nepieciešama ārstēšana slimnīcā.
Veselības ministrija (VM) iepriekš skaidroja, ka iepriekšējā Covid-19 pandēmijas posmā bija ļoti svarīgi veikt plašu testēšanu, lai identificētu pēc iespējas vairāk Covid-19 gadījumus un, veicot epidemioloģiskās drošības pasākumus infekcijas perēkļos, novērstu Covid-19 izplatīšanos.
Mainoties vīrusa īpatnībām, epidemioloģiskajai situācijai un pieejai pretepidēmijas pasākumu veikšanā, kā arī ņemot vērā vakcinācijas pieejamību, stingriem epidemioloģiskās kontroles pasākumiem Covid-19 infekcijas perēkļos vairs neesot būtiskas nozīmes.
Līdz ar to no epidemioloģiskās drošības viedokļa visaptverošai pacientu ar aizdomām par Covid-19 infekciju testēšanai vairs nav nozīmes, izņemot ārstniecības iestādēs.
"Tas nozīmē, ka mēs pavisam slikti zinām, kas notiek ar Covid-19 saslimstību, bet tā noteikti ir daudz augstāka nekā mēs to stādām priekšā," ir pārliecināts Briģis.
Savukārt vaicāts par jaunu Covid-19 vīrusa paveidu parādīšanos Ķīnā un attiecīgi arī Latvijā un citās valstīs, Briģis sacīja, ka patlaban bažām nav liela pamata, jo tur izplatīti zināmie omikrona apakšvarianti. Attiecīgi šajā sakarā nekādu papildu risku nav.
Ķīnā pagājušajā mēnesī tika atcelts vairums ierobežojumu, kā rezultātā strauji pieaudzis saslimušo skaits un slimnīcas un krematorijas ir pārpildītas. Tādējādi vairākas ārvalstis paudušas bažas par Ķīnas atklātību attiecībā uz saslimušo skaitu un risku, ka var parādīties jauni Covid-19 varianti.
"Protams, ja ir ļoti liela saslimstība, tad varbūtība, ka varētu rasties jauns apakšvariants, par kuru mēs neko nezinām, ir lielāka. Tas nozīmē, ka galvenais uzdevums šobrīd būtu rūpīgi sekot, vai neveidojas jauni Covid-19 varianti," sacīja Briģis.