Eiropas Savienībai (ES) ir svarīgi sankcijas pret Krieviju noturēt tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, un nesākt tās pāragri kādā veidā mazināt, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.
Savukārt jautāts, vai līdzšinējās sankcijas ir devušas cerēto efektu, Dombrovskis atgādināja, ka, piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds Krievijai gan šogad, gan nākamgad prognozē recesiju, kā arī ir redzams, ka būtiski mazinās industriālās produkcijas izlaide Krievijā.
"Viena lieta, ar kuru ir jārēķinās, - Krievija tomēr ir pietiekami liela valsts, un nav tā, ka sankciju efekts visur būtu nekavējoties jūtams," sacīja Dombrovskis, vienlaikus piebilstot, ka laika gaitā sankciju efekts tomēr ir aizvien vairāk redzams, un Krievijas ekonomika gan 2022.gadā, gan 2023.gadā piedzīvos recesiju, un tas lielā mērā ir tieši sankciju dēļ.
"Daudzās Krievijas ražošanas nozarēs ir pietiekami nopietnas problēmas, budžeta pārpalikums ir iztērēts. Līdz ar to ir svarīgi šo spiedienu turpināt uzturēt, un sankciju ietekme tad pakāpeniski paliks aizvien jūtamāka. Paralēli, protams, ir jāstrādā pie sankciju apiešanas jautājumiem," uzsvēra Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks.
Viņš atzina, ka mēģinājumi apiet sankcijas neapšaubāmi ir uzskatāmi par problēmu.
"Skaidrs, ka Krievija un Baltkrievija, kas ir pakļautas sankcijām - gan privātpersonu, gan uzņēmumu, gan valsts līmenī -, meklē kaut kādus veidus, kā šīs akcijas apiet un no tām izvairīties gan ES iekšienē, gan ar trešo valstu palīdzību. Jāatgādina, ka daudzas valstis nav pievienojušās ES, ASV, Lielbritānijas un vairāku citu valstu ieviestajām sankcijām, līdz ar to tas ir patstāvīgs darbs to visu montēt un iespēju robežās novērst," pauda Dombrovskis.
Pēc viņa teiktā, visuzkrītošākais piemērs pret Krieviju vērsto sankciju ignorēšanā pašlaik ir Irāna. Arī Ķīna ieņem neviennozīmīgu pozīciju un tie ir tikai daži piemēri.
"Ar šīm trešajām valstīm ir jāstrādā. Piemēram, par šiem jautājumiem mums ir bijušas sarunas ar Kazahstānas pārstāvjiem, un viņi ir apstiprinājuši vēlmi sadarboties ar ES un nepārkāpt sankcijas, bet, protams, tas prasa pastāvīgu uzraudzību un arī sadarbību ar šīm valstīm," sacīja Dombrovskis.
Viņš piebilda, ka gan Kazahstānai, gan citām Centrālāzijas valstīm ir ļoti cieša saikne ar Ķīnu un Krieviju, bet abas šīs valstis nav tie vienkāršākie sadarbības partneri. Līdz ar to Kazahstāna un tās kaimiņvalstis meklē papildu alternatīvas un mēģina savu ekonomiku diversificēt.
"Tādēļ interese no Centrālāzijas puses ir, un arī no ES puses ir interese stiprināt sadarbību. Piemēram, izejmateriālu jomā mums ir jāmeklē alternatīvas gan attiecībā uz Krieviju, gan arī jāraugās, lai neveidojas piegāžu atkarība no Ķīnas, un iespēju robežās piegādes ir jādiversificē," pauda Dombrovskis.
Jau vēstīts, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ES ir apstiprinājusi deviņas sankciju kārtas Krievijai un Baltkrievijai. Sankcijas ieviesusi arī ASV, Lielbritānija un vēl virkne pasaules valstu.