Pagaidām ne visiem ministriem ir piešķirta pieeja valsts noslēpumam

© Ģirts Ozoliņš/f64

Iekšlietu ministram Mārim Kučinksim (AS) ir izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, aģentūra LETA uzzināja Iekšlietu ministrijā. Līdz šim aģentūrai LETA izdevies noskaidrot, ka šādas pielaides izsniegtas arī aizsardzības ministre Inārai Mūrniecei (NA) un tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei (JV), savukārt vēl daļa ministru ar preses pārstāvju starpniecību norādīja, ka pielaides jautājums ir procesā.

Satversmes aizsardzības birojā (SAB) aģentūra LETA pirmdien uzzināja, ka daļai ministru un deputātu jau izsniegtas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam. Pārējo politiķu pārbaudes turpinās likumā noteiktajā kārtībā un termiņos.

Pielaides ir nepieciešamas visiem ministriem. Atļauja ir vajadzīga tikai tiem deputātiem, kas darbojas Saeimas komisijās, kur var būt jāskata ar valsts noslēpumu saistīti jautājumi.

Tās ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Eiropas lietu komisija, Juridiskā komisija, Nacionālās drošības komisija, Ārlietu komisija, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, Publisko izdevumu un revīzijas komisija, kā arī Parlamentārās izmeklēšanas komisija.

Personas pārbaudes termiņš ir trīs mēneši. Ja objektīvu iemeslu dēļ triju mēnešu termiņu nav iespējams ievērot, to iespējams pagarināt vēl līdz trim mēnešiem, par to paziņojot personai.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, pārbaudes tiek veiktas īpaši rūpīgi, pauž SAB.

Vienlaikus līdzšinējā Saeimas prakse liecina, ka pielaides neesamība var neliegt deputātiem darboties atsevišķās minētajās komisijās, jo komisiju darbakārtību tikai daļēji veido ar valsts noslēpumu saistīti jautājumi. Šādi deputāti bez pielaides darbojās arī iepriekšējo parlamenta sasaukumu laikā. Piemēram, pielaide nebija 13.Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam, kuru vēlāk aizturēja par spiegošanu Krievijas labā.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais