Kultūras ministrijai (KM), kas ir atbildīga par valsts valodas apmācības politiku, ir jāparedz finansējuma pieaugums, lai nevalstiskās organizācijas (NVO) un pašvaldības spētu piedāvāt plašāku un pieejamāku valsts valodas apmācību visiem ārvalstniekiem Latvijā, savu viedokli pauž nodibinājuma "Make Room" vadītājs Miks Celmiņš.
Jebkuram ilglaicīgi dzīvojošam Latvijas sabiedrības loceklim ir nepieciešams pārzināt valsts valodu vismaz pamata līmenī, taču to nevar realizēt tikai ar likuma grozījumiem, uzsvēra Celmiņš.
NVO pārstāvis pauda, ka pašlaik liela daļa ārvalstu studentu vēlas apgūt latviešu valodu, lai atrastu labāk apmaksātu darbu un veiksmīgāk iekļautos sabiedrībā. Tomēr latviešu valodu kursu apjoms esot nepietiekams, un atrast valsts valodas apmācības kursus esot "tikpat kā neiespējami".
"Make Room" vadītājs norādīja uz valdības deklarācijas punktu, kas paredz, ka, lai nostiprinātu latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas lietošanu ikdienas saziņā, tiks veidota vienota un koordinēta latviešu valodas apguves sistēma pieaugušajiem. Šo politiķu iniciatīvu Celmiņš vērtēja kā efektīvāku nekā deputāta Jāņa Dombravas (NA) priekšlikumu likuma grozījumiem, kas paredz, ka Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri Latvijā uzturas ilgāk par sešiem mēnešiem, ir pienākums apgūt valsts valodu pamata jeb A2 līmenī.
NVO pārstāvja ieskatā, priekšlikuma pieņemšanas rezultātā tiktu ierobežotas eiropiešu iespējas Latvijā studēt, strādāt, realizēt uzņēmējdarbību vai vienkārši šeit dzīvot kopā ar savām ģimenēm.
Kā ziņots, Dombrava iesniedzis priekšlikumus par stingrākiem Eiropas Savienības (ES) un viņu pilsoņu uzturēšanās Latvijā nosacījumiem attiecībā uz latviešu valodas zināšanām un iztikas ienākumiem.
Dombrava rosina izslēgt iespēju saņemt reģistrācijas apliecību gadījumā, ja persona ir pašnodarbināta persona Latvijā. Politiķis skaidro, ka pašnodarbinātas personas statusa esamība nenodrošina regulārus ikmēneša ienākumus. Deputāts gan pieļauj arī kompromisa variantu, ka var tikt saglabāts pašnodarbinātas personas statusu, bet tad likumā ir jānosaka kritēriji ienākumu līmenim.
Tāpat deputāts aicina no likumprojekta izslēgt vienu no nosacījumiem, pēc kuriem nosaka ES pilsoņa ģimenes locekļa statusu radiniekiem. Parlamentārietis rosina ģimenes locekļa statusu neatzīt pēc kritērija par kopīgu saimniecību ar ES pilsoni.
Deputāts arī aicina uzlikt par pienākumu ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri Latvijā uzturas ilgāk par sešiem mēnešiem, apgūt valsts valodu vismaz pamata līmeņa otrajā jeb A2 pakāpē. Ja šis nosacījums netiks izpildīts, tad ES pilsoņiem varēs anulēt reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību, uzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
