Par kādiem pārkāpumiem 2022.gadā visbiežāk cilvēki sūdzējušies VVD?

Iedzīvotāji 2022.gadā aktīvāk nekā iepriekš ziņojuši Valsts vides dienestam (VVD) par iespējamiem vides pārkāpumiem, informē dienests.

VVD 2022.gadā ir saņēmis vairāk nekā 8000 ziņojumus, kas ir par apmēram 17% vairāk nekā pērn. Kopumā iedzīvotāji par dažādiem vides pārkāpumiem ziņojuši, zvanot uz Vides SOS tālruni 3420 reizes, Vides SOS mobilajā lietotnē ziņojot 4180 reizes un sūtot 570 e-pasta vēstules. Par pieaugošu sabiedrības līdzdalību vides pārkāpumu novēršanā liecina ziņojumu skaita palielinājums visos saziņas kanālos.

Saņemtās sūdzības visbiežāk bijušas par nelikumīgām darbībām ar atkritumiem un piegružošanu, iespējamu gaisa piesārņojumu - traucējošām smakām un putekļiem, ūdens piesārņojumu, nelikumīgu zveju un makšķerēšanas noteikumu pārkāpumiem, kā arī piesārņojošo darbību uzņēmumu pārkāpumiem.

Bieži saņemto ziņojumu risināšana, īpaši par piegružošanu ar atkritumiem, ir citu iestāžu pārraudzībā. Arī šajā gadā no visiem saņemtajiem ziņojumiem vien 32% ir bijuši VVD kompetencē, tāpēc pārkāpumu novēršanā ir iesaistījušies valsts vides inspektori.

Puse no VVD kompetencē esošajiem ziņojumiem ir bijuši par traucējošu smaku - 1208 ziņojumi, no kuriem apstiprinājušies vien 4%. Nepamatotas sūdzības samazina VVD inspektoru pieejamību patiesi nopietnu vides problēmu risināšanai, tādēļ VVD Operatīvā koordinācijas centra dežuranti pastiprinātu uzmanību pievērš saņemto ziņojumu pamatotībai un to sākotnējai izvērtēšanai.

Kopumā par smakām visbiežāk ziņojumi tiek saņemti no Rīgas, Jelgavas, Limbažu, Ventspils, Liepājas un Mārupes administratīvajām teritorijām.

Visvairāk par traucējošo smaku, ņemot vērā siltos laikapstākļus, sūdzības tiek saņemtas vasarā. Arī 2022.gada augustā iedzīvotāji pastiprināti ziņoja par traucējošu smaku, laikā, kad neraksturīgi augstas temperatūras un atmosfēras spiediens kopā ar sutīgo laiku neļāva smakām izkliedēties. Līdz ar to pilsētu iedzīvotāji īpaši sūdzējās par dažādu pārtikas pārstrādes uzņēmumu radītajām smakām, savukārt lauku teritorijās tradicionāli neapmierinātību raisīja lauksaimniecībā, īpaši kūtsmēslu izvešanas radītās smakas.

Vides SOS mobilo lietotni iedzīvotāji visbiežāk izmanto, lai ziņotu par vidē izmestiem atkritumiem, kas 2022.gadā tāpat kā pērn bijuši aptuveni divas trešdaļas no saņemtajiem ziņojumiem, ziņojumu skaitam pieaugot pavasarī marta, aprīļa un maija mēnešos. Vides SOS saņemtie ziņojumi par atkritumiem vidē nodoti risināšanai atbildīgajām institūcijām - 272 ziņojumi VAS "Latvijas valsts meži", 344 ziņojumi SIA "Rīgas meži" un 2000 ziņojumi, kas novirzīti pašvaldībām visā Latvijā.

Rudenī, VVD kopā ar SIA "Rīgas meži" īstenoja informatīvu kampaņu #TīriRīgasMeži, kā rezultātā, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, 3,5 reizes audzis ziņojumu skaits par atkritumiem mežā Rīgas un Pierīgas teritorijās.

Par nelegāliem zvejas tīkliem un maluzvejnieku aktivitātēm visvairāk sūdzības saņemtas no Rīgas un Ventspils, kā arī Limbažu novada, bet kopumā gada laikā par iespējamiem zvejas un makšķerēšanas pārkāpumiem saņemti 139 ziņojumi. Ūdens un gaisa piesārņojuma jomā visvairāk sūdzības saņemtas no Rīgas, Jelgavas un Limbažu novada teritorijām. Par augsnes piesārņojumu iedzīvotāji gada laikā sūdzējušies 155 reizes, ziņojot gan par lauksaimniecības zemju piesārņojumu, nelegālu autoservisu un ceļu satiksmes negadījumu rezultātā radušos augsnes piesārņojumu.

Divos objektos, kur iepriekšējos gados bija apstiprināti traucējošu smaku pārsniegumi, pēc VVD rīkojumiem tika uzstādītas elektroniskās smaku monitoringa iekārtas. Ar 2022.gadu pie SIA "Rīgas ūdens" dūņu uzglabāšanas lauka "Vārnukrogs" un SIA "Getliņi EKO" tika uzstādīti elektroniskie deguni, kas tiešsaistes režīmā ļauj VVD darbiniekiem monitorēt smakas koncentrācijas līmeni pie abu uzņēmumu teritorijām un ar uzņēmumu iesaisti laikus novērst pārkāpumus, ja tādi radušies. Pateicoties modernajai uzraudzības sistēmai, iedzīvotāji par šīm teritorijām sūdzējušies divas reizes mazāk nekā pērn.

Turpretī aptuveni par 26% salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pieaudzis sūdzību skaits par Saldus novadā esošo zivju miltu un zivju eļļas ražošanas uzņēmumu SIA "Reneta". Veicot pārbaudes, VVD inspektori ir secinājuši, ka uzņēmuma saimnieciskajā darbībā ir konstatēti noteikti pārkāpumi ne tikai smaku izplatības samazināšanā, bet arī notekūdeņu attīrīšanā.

Gada sākumā saistībā ar putekļiem, kas radušies birstošo kravu termināļa "Liepājas BULK terminal" darbības rezultātā, būtiski palielinājās arī Liepājas iedzīvotāju ziņojumu skaits. Ar mērķi ātri un kvalitatīvi izvērtēt iedzīvotāju sūdzības, VVD izdeva rīkojumu par tiešsaistes kameras uzstādīšanu un, sākot ar 2022.gada septembri, veic tiešsaistes putekļu monitoringu terminālī. Kopš kameras uzstādīšanas ziņojumu skaits pēdējā ceturksnī samazinājies uz pusi, salīdzinot ar šī gada otro ceturksni. Tāpat ar mērķi veikt ogļu pārkraušanas uzraudzību sadarbībā ar Ventspils Brīvostas pārvaldi tiešsaistes videonovērošana sākta arī Ventspils ostā. Līdzīga pieredze ar monitornga iekārtām Rīgas Brīvostas beramkravu termināļos pierādījusi šādu kameru uzstādīšanu kā efektīvu līdzekli iespējamo piesārņojumu novēršanā.

Iedzīvotāji 2022.gadā sūdzējušies par gaisa kvalitāti dažādos Rīgas reģionos, īpaši liels ziņojumu skaits saņemts no Bolderājas apkaimes iedzīvotājiem. Pēc vairākkārtējām un tūlītējām VVD pārbaudēm sūdzības gada laikā netika apstiprinātas un konkrēts smaku cēlonis palicis nenoskaidrots. Tomēr gada nogalē ar mērķi kopīgi rast situācijas risinājumu VVD pārstāvji tikās ar Rīgas domes Bolderājas un Daugavgrīvas apkaimju koordinatoru un vietējo biedrību pārstāvjiem. Tika pārrunātas aktuālās problēmas un panākta vienošanās par turpmāko sadarbību un komunikācijas kanāliem.

VVD arī turpmāk aicina, pamanot negodprātīgu rīcību pret vidi, ziņot dienestam, zvanot uz Vides SOS tālruni 26338800 vai izmantojot Vides SOS mobilo lietotni.