Tiesu ekspertīze apstiprina: Edgars veda narkotikas
No Latvijas vēstniecības Portugālē saņemts apstiprinājums, ka Azoru salās mirušais ir Latvijas pilsonis. Tiesu medicīniskā ekspertīze apliecina, ka 22 gadus vecā puiša nāvi izraisīja norītās narkotikas.
Ārlietu ministrija, saņemot oficiālu apstiprinājumu no Portugāles kompetentās iestādes par Latvijas pilsoņa nāves faktu Azoru salās, nekavējoties pieprasīja Portugāles kompetentajām institūcijām oficiālu informāciju par personas nāves cēloni un apstākļiem, Neatkarīgajai pastāstīja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis. To, ka šī persona ir dobelnieks Edgars Rieksts, Ārlietu ministrija ne apstiprina, ne noliedz, taču pieejamā informācija liecina, ka neviens cits Latvijas pilsonis konkrētajā lidmašīnā nelidoja, tāpat Azoru salās nav reģistrēts arī nevienas citas personas nāves gadījums, kas noraida jebkādas bažas par mirušā identitāti.
Latvijas vēstniecība Portugālē ir saņēmusi tiesu medicīniskās ekspertīzes sākotnējā atzinuma par Latvijas pilsoņa nāves cēloni kopiju. Portugāļu iestādes informē, ka sekcijas oficiālā ziņojuma pabeigšanai nepieciešamas papildu toksikoloģiskās analīzes. Tomēr sekcija uzrādījusi neskaitāmu iepakojumu klātbūtni kuņģī, kuros atradās balta viela. Daži iepakojumi bija saplīsuši, tāpēc iespējams pieņemt, ka nāvi izraisīja norītās narkotikas.
Neatkarīgā rakstīja, ka pagājušajā nedēļā īsi pirms savas 23. dzimšanas dienas lidmašīnā, kas bija ceļā no Ekvadoras uz Spāniju, slikti kļuva puisim no Dobeles – Edgaram. Viņš nomira pa ceļam uz Terceiras salas Angras pilsētas slimnīcu. Portugāļu ziņu dienesti, atsaucoties uz kriminālpoliciju, vēstīja, ka pēcnāves sekcijā vīrieša kuņģī atrastas 3000 devas kokaīna.
Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir informējis mirušā tuviniekus un kopā ar Latvijas vēstniecību Portugālē kārto visas nepieciešamās formalitātes, kas saistītas ar mirstīgo atlieku repatriāciju. Latvijas vēstniecība noskaidrojusi, ka šīs repatriācijas izmaksas varētu būt ap 5000 eiro.
J. Sīlis norāda, ka Latvijas valsts budžetā nav paredzēti finanšu līdzekļi palīdzības sniegšanai personu nāves gadījumos ārvalstīs, radiniekiem pašiem jāsedz izmaksas, kas saistītas ar mirstīgo atlieku transportēšanu no ārvalsts uz Latviju. Ja mirusī persona ir bijusi apdrošināta, parasti noteiktas izmaksas atbilstoši apdrošināšanas polisei sedz attiecīgā apdrošināšanas kompānija.
Saņemot ziņu par viņa nāvi, raidījums Degpunktā, vēloties palīdzēt puiša vecākiem, sāka labdarības akciju, lai savāktu nepieciešamo summu vīrieša mirstīgo atlieku pārvešanai mājās, un atvēra ziedojumu tālruni ar ziedot.lv atbalstu. Tagad tas saskaras ar lielu sabiedrības nosodījumu, tomēr, tā kā pirmajā mirklī (palīdzība bija nepieciešama steidzami) nevarēja iedomāties par šādu notikumu pavērsienu, palīdzības organizētājiem nav ko pārmest. "Brīdī, kad pieņēmām lēmumu ģimenei palīdzēt, mūsu rīcībā informācijas par nāves cēloni nebija. Pieņemot lēmumu, vairāk domājām par mātes bēdām un Latvijas pilsoņa transportēšanu uz mājām," skaidro ziedot.lv. "Pašlaik gaidām oficiālu slēdzienu par šo gadījumu un, ja tas tiešam izrādīsies patiesi, ļoti atvainojamies. Narkotiku pārvadāšana un tirdzniecība nav atbalstāma un ir nosodāma." Ziedotāji, kuri ziedojuši Edgaram un vēlas atgūt savu naudu, var vērsties ziedot.lv birojā. Pa ziedojumu tālruni saziedoti 3118 latu.
Tikmēr piektdien raidījums Degpunktā ziņoja, ka informācija par Edgara nāvi ir baumas, un pieļāva iespēju, ja arī viņš vedis narkotikas, uz to varētu būt piespiests. Tam gan pagaidām nav apstiprinājuma, Latvijas policija var iesaistīties izmeklēšanā pēc Portugāles lūguma.
***
AIZTURĒTI ĀRZEMĒS AR NARKOTIKĀM
Pērn, salīdzinot ar 2009. gadu, ir pieaudzis ārvalstīs aizturēto Latvijas valstspiederīgo skaits, bet dubultojies to latviešu skaits, kuri aizturēti vai notiesāti saistībā ar narkotikām, liecina Ārlietu ministrijas ziņojums. Pagājušajā gadā no Latvijas pārstāvniecībām ārvalstīs, kā arī no ārvalstu vēstniecībām Rīgā saņemta informācija par 271 aizturētu Latvijas iedzīvotāju, salīdzinājumam – 2009. gadā bija aizturēti 235 valstspiederīgie. Visvairāk aizturēto ir Krievijā, Vācijā, Lietuvā, Spānijā un Maltā. 2009. gadā visvairāk aizturēto bija Lielbritānijā.