Šodien stājas spēkā grozījumi noteikumos, kas paredz vienotu izpratni par pašvaldības kompetenci un rīcību potenciāla militāra iebrukuma vai kara gadījumā.
Atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai, tās viens no stratēģiskajiem mērķiem ir definēts kā visaptverošas valsts aizsardzības ieviešana un attīstība, kuras pamatuzdevums ir nodrošināt, ka valsts institūcijas, sabiedriskās organizācijas un pilsoņi vēlas aizstāvēt valsti un ir gatavi nodrošināt atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un īstenot vitāli svarīgas funkcijas sabiedrības pastāvēšanai un tautsaimniecības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī civilās aizsardzības darbību kara laikā.
Šāda mērķa sasniegšanas priekšnosacījums ir ciešāka pastāvīga sadarbība starp NBS un civilajām institūcijām. Civilās aizsardzības sistēma ir nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļa, kas ir pamats efektīvai un visaptverošai valsts aizsardzības sistēmas funkcionēšanai, nodrošinot civilo un militāro institūciju savstarpēju koordināciju, resursu koordinēšanu un spēju harmonizāciju.
Saskaņā ar vairākiem likumiem pašvaldībām ir noteikti pasākumi rīcībai kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā.
Vienlaikus Valsts civilās aizsardzības plāns nosaka īstenojamos katastrofas pārvaldīšanas pasākumus kara, militārā iebrukuma vai to draudu gadījumā arī nacionālā līmenī.
Ņemot vērā minēto, šo grozījumu mērķis ir sekmēt sadarbību starp NBS un pašvaldību civilās aizsardzības komisijām (CAK), tādējādi sekmējot vienotas izpratnes veidošanos par pašvaldību kompetenci un rīcību kara, militārā iebrukuma vai to draudu gadījumā.
Civilās aizsardzības sistēmas darbību kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā nacionālā līmenī koordinē Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, izveidojot Civilās aizsardzības operacionālās vadības centru, kas savukārt koordinē civilās aizsardzības jautājumus ar pašvaldībām.
Savukārt civilās aizsardzības uzdevumu izpildi kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā pašvaldībās koordinē attiecīgās pašvaldības vadītājs, plānojot un īstenojot civilās aizsardzības plānā pašvaldības institūcijām noteikto pasākumu izpildi, pašvaldību institūciju nepārtrauktas darbības nodrošināšanu un nepieciešamo rīcību nodrošinot pamatvajadzības pašvaldības administratīvajā teritorijā.
Vienlaikus procesi attiecībā uz civilās aizsardzības īstenošanu vietējā līmenī tiek koordinēti pašvaldību CAK ietvaros.
Papildus grozījumu projekts paredz noteikto informācijas un pasākumu kopumu, ko nepieciešams paredzēt pašvaldību CAK noteiktajā civilās aizsardzības plānā, paredzot sadaļu par pasākumiem militāra iebrukuma gadījumā un kara laikam.
Civilās aizsardzības darbības militāra iebrukuma vai kara gadījumā mērķi.
Civilās aizsardzības plānā nepieciešams skaidri identificēt civilās aizsardzības darbības militāra iebrukuma vai kara gadījumam noteikto mērķi un galvenos uzdevumus, pēc iespējas pielāgojot tos atbilstoši vietējai situācijai noteiktajā pašvaldības atbildības teritorijā.
Ar noteikumu projekta grozījumiem paredzēts noteikt pārejas periodu, kura laikā pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas izstrādā un savos civilās aizsardzības plānos iekļauj sadaļu par civilās aizsardzības pasākumiem militārā iebrukuma vai kara gadījumā.
Attiecīgais pārejas periods ir izvēlēts konsultācijās ar iesaistīto valsts institūciju un pašvaldību ekspertiem, lai nodrošinātu samērīgu termiņu, kādā ir iespējams kvalitatīvi izstrādāt attiecīgo plāna sadaļu, ņemot vērā nepieciešamo informācijas apjomu un plānoto pasākumu specifiku.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas regulāri, vismaz reizi gadā, rīko mācības, kurās tiek testēti un pilnveidoti sagatavotie civilās aizsardzības plāni attiecībā uz pasākumiem militāra iebrukuma vai kara gadījumam.
