Ceturtdiena, 23.maijs

redeem Leokādija, Leontīne, Ligija, Lonija

arrow_right_alt Latvijā

Pelnīt vairāk, izveidot drošības "spilvenu" - kādas ir populārākās 2023. gada apņemšanās?

© f64.lv, Alise Šulca

Raksturojot savu finansiālo apņemšanos 2023. gadam, Baltijas valstu iedzīvotāji visbiežāk vēlēsies atrast papildu naudas pelnīšanas avotu, lai kompensētu dzīves dārdzības pieaugumu, savukārt Latvijā populāri būs gan meklēt piepelnīšanās veidus, gan censties izveidot drošības spilvenu, secināts bankas Citadele veiktajā Baltijas iedzīvotāju aptaujā.

Papildus peļņas avots ir populārākā finansiālā apņemšanās visās Baltijas valstīs - Latvijā šo mērķi nākamgad centīsies sasniegt 16 %, Igaunijā - 18 %, Lietuvā 13 % respondentu. Piepelnīties visbiežāk motivēti vīrieši vecumā starp 30 un 39 gadiem, liecina aptauja.

Drošības spilvena izveide tiek minēta kā otrs svarīgākais finanšu mērķis nākamajam gadam, un tieši Latvijā šī izvēle bijusi īpaši populāra - to atzīmējuši 16 % respondentu, kamēr Igaunijā un Lietuvā vien 9 %.

Latvijā par uzkrājuma izveidošanu neparedzētiem gadījumiem visbiežāk domājuši cilvēki vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kuri mēnesī pelna no 751 - 1000 eiro. Profesiju rindās visaktīvāk par drošības spilvena izveidi domā cilvēki, kas strādā par vadītājiem vai biroja darbinieki.

“Līdzšinējais cenu kāpums un netipiski dārgi apkures rēķini ir šķietami transformējušies iedzīvotāju vēlmē veidot drošības spilvenu, lai šādas situācijas nākotnē pārdzīvotu bez liekiem satricinājumiem. Šī ir pozitīva tendence, ja raugāmies uz mūsu sabiedrību no finanšu pārvaldīšanas perspektīvas. Drošības spilvens ir populārākā Jaungada apņemšanās tieši Latvijā, kas varētu būt skaidrojams ar to, ka Lietuvā un Igaunijā līdz šim bijis lielāks iedzīvotāju skaits, kuriem drošības spilvenam izdevies uzkrāt jau iepriekš. Svarīgi katram uzkrājuma mērķim izvelēties pareizo finanšu instrumentu,” norāda Citadeles meitas uzņēmuma CBL Life valdes priekšsēdētāja Anna Fišere-Kaļķe.

Trešais biežāk izvirzītais mērķis Latvijas iedzīvotājiem būs algas pielikuma saņemšana un iekrāšana ārzemju ceļojumam, kas aktuāla 7 % aptaujāto iedzīvotāju. Interesanti, ka Igaunijā algas pielikumu savos mērķos ierakstījuši 11 %, savukārt Lietuvā - tikai 5 % respondentu. Ārzemju ceļojumam tikmēr Lietuvā un Igaunijā krās, attiecīgi, 9% un 6 %.

Starp iedzīvotāju mērķiem samērā bieži manāmas ar mājokli saistītas investīcijas. Piemēram, 6 % Latvijā nākamgad vēlētos iekrāt dzīvesvietas remontam, kamēr 5 % - iegādāties nekustamo īpašumu. Lietuvā mājokļa ieguldījumi ir īpašā cieņā - iekrāt remontam plāno 9 %, iegādāties īpašumu - 7 %. Lietuvā arī visvairāk to cilvēku, kuri vēlas iekrāt mājokļa siltināšanai (6 %), kamēr Latvijā un Igaunijā šī izvēle aktuāla tikai 1 % un 2 % aptaujāto.

Aptuveni 5 % Latvijā (visbiežāk - jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem) nākamgad vēlētos sakrāt automašīnas iegādei. Lietuvā līdzīgs mērķis ir 6 %, kamēr Igaunijā - 3 % iedzīvotāju.

Uzsākt savu finanšu ieguldījumu pieredzi visvairāk vēlas Igaunijā, kur ieguldījumi finanšu instrumentos saistoši šķiet 5 %, kas ir krietni vairāk nekā Latvijā (1 %) un Lietuvā (2 %).

Tieši Latvijā fiksēts vislielākais respondentu skaits (20 %), kam nav finansiālās apņemšanās 2023. gadam. Starp šīs atbildes sniedzējiem galvenokārt dominē iedzīvotāji pēc 60 gadu vecuma. Lietuvā finansiālas apņemšanās nākamgad nebūs 17 %, Igaunijā - 14 % sabiedrības.