Latvija turpina iestāties par tālāku Baltkrievijas režīma starptautisko izolāciju, ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos norādījis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Viņš akcentē, ka Baltkrievijas neleģitīmais režīms kopš 2020.gada falsificētajām un neatzītajām vēlēšanām un brutālās nevardarbīgo protestu apspiešanas ir nonācis pilnīgā atkarībā no Krievijas un sniedz tiešu, tostarp militāru, atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā, kā arī ļauj izmantot Baltkrievijas teritoriju triecienu izdarīšanai pret Ukrainu.
Pēc ministra paustā, pieaugošais Krievijas karaspēka kontingents Baltkrievijā, kopēju bruņoto spēku reģionālā grupējuma izvietošana Baltkrievijas teritorijā un tālāka Baltkrievijas un Krievijas integrācija Apvienotās valsts formā uz Baltkrievijas suverenitātes rēķina turpina palielināt nestabilitāti un saasināt drošības situāciju reģionā.
Rinkēvičs atzīmē, ka, reaģējot uz Baltkrievijas izrādīto atbalstu Krievijas agresijai, ar Latvijas aktīvu līdzdalību tika paplašinātas Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Baltkrieviju. Sankcijas tika noteiktas pret 22 Baltkrievijas militārpersonām, kā arī ieviesti ierobežojumi tehnoloģiju tirdzniecībai, kas izmantojamas tabakas izstrādājumu, minerāldegvielu, bitumena vielu un gāzveida ogļūdeņražu produktu, kālija hlorīda, koksnes, cementa, dzelzs un tērauda, kā arī gumijas ražošanai.
Savukārt finanšu jomā piecas Baltkrievijas bankas ir atvienotas no SWIFT maksājumu sistēmas, kā arī noteikti ierobežojumi darījumos ar Baltkrievijas Centrālo banku. Papildu ierobežojumi noteikti arī divējāda pielietojuma preču un tehnoloģiju eksportam, kas varētu veicināt Baltkrievijas militārā sektora attīstību.
Latvijas ārlietu ministrs arī norāda, ka attiecības ar Baltkrieviju ir pārtraukusi Eiropas Padome, kā arī apturēts Baltkrievijas novērotāja status Baltijas Jūras valstu padomē. Baltkrievijas dalība ir apturēta daudzās nozaru starptautiskajās organizācijās, kā arī starptautiskās sadarbības formātos zinātnē un sportā. Tāpat spēkā paliek iepriekš saistībā ar cilvēktiesību un starptautisko tiesību pārkāpumiem, kā arī par hibrīduzbrukumu noteiktās piecas sankciju kārtas.
Rinkēvičs uzsver, ka divpusējā līmenī Latvija turpināja virzīties uz attiecību tālāku sašaurināšanu, veicot vairāku divpusējo līgumu denonsēšanu vai apturēšanu. Ministrs akcentēja, ka Latvija nosoda Lukašenko režīma represijas pret Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību un masu medijiem, kā arī atbalsta Baltkrievijas sabiedrības centienus izveidot demokrātisku, neatkarīgu, suverēnu, pārtikušu un stabilu Baltkrieviju.
Viņš atzīmē, ka Latvija uztur kontaktus ar trimdā esošiem demokrātiskās opozīcijas pārstāvjiem. Turklāt Latvija turpinās atbalstīt Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību, īpaši jauniešus un studentus, kā arī turpinās dalību ES atbalsta programmā Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai "EU4Belarus - SALT", kas sniedz stipendijas studijām Latvijas universitātēs.
"Lukašenko režīma 2021.gadā uzsāktais hibrīduzbrukums ES robežai nav noslēdzies. Vēl joprojām uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju ir sastopamas organizētas grupas ar trešo valstu pilsoņiem, kas ar Baltkrievijas varas iestāžu atbalstu cenšas iekļūt Latvijā. Latvija turpinās sargāt savu un ES ārējo robežu, kā arī atspēkos jebkuras citas hibrīduzbrukuma izpausmes," ikgadējā ziņojumā uzsvēris ārlietu ministrs.