Dombrava uzskata, ka rīdziniekiem nabadzības riskus rada atkarību raisošas vielas, psiholoģiskie vai citi faktori

Nabadzības risku mazināšanā katrā sociālajā grupā liela loma ir pašvaldību sociālajiem dienestiem, sarunā ar aģentūru LETA pauda Nacionālās apvienības (NA) priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava, vaicāts par partijas plānoto rīcību šo risku novēršanai.

Politiķis uzskata, ka dienestiem caur komunikāciju ar iedzīvotājiem būtu jāmēģina rast "kopsaucēju", lai personas varētu labāk dzīvot ar tiem resursiem, kas viņiem ir, nevis tikai "mest līdzi pabalstus" vai sodīt cilvēkus ar papildu prasībām.

Nabadzības risku mazināšanas iespējas, viņaprāt, ir jāskata atsevišķi dažādās sociālajās grupās - cilvēku ar invaliditāti, senioru, kuri dzīvo resursu ziņā neefektīvos mājokļos ar augstiem komunālajiem maksājumiem un citu iedzīvotāju grupās.

Kā interesantu iezīmi politiķis atzīmēja nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju daudzumu Rīgā, sakot, ka galvaspilsētā "cilvēki nav īpaši sūdzējušies par darbavietu trūkumu". Ir jāvērtē, kādi faktori rada nabadzību šiem iedzīvotājiem - atkarību raisošas vielas, psiholoģiskie faktori vai citi, pieļāva Dombrava.

Viņa ieskatā, citādi esot vērtējami tie nabadzības riski, kuriem pakļauti ir iedzīvotāji reģionos, kur darbavietas ir nepietiekamā skaitā.

Augstiem nabadzības riskiem ir pakļauti vientuļie vecāki ar vairākiem bērniem, atzīmēja Dombrava. Kā norādīja parlamentārietis, šīs grupas risku novēršanai pēdējo gadu laikā ir bijuši uzlabojumi, piemēram, Uzturlīdzekļu garantiju fonda izveide, kas no valsts puses zināmā apmērā nodrošina līdzekļus vientuļajam vecākam, ja otra puse nepilda savas saistības. Tāpat ir paaugstinātas apgādnieku zaudējuma pensijas, sniedzot atbalstu tādās situācijās, kad viens no bērna vecākiem ir priekšlaicīgi miris. Šie risinājumi noteikti tiks turpināti, apgalvoja politiķis.

Tāpat viņš norādīja, ka ir bijušas diskusijas par dažādām atbalsta programmām daudzbērnu ģimenēm, no kurām daļu jau ir izdevies "izņemt" no nabadzības riskiem pakļauto zonas. Tomēr attiecībā uz šīm ģimenēm aizvien saglabājas daudz problēmjautājumu, sacīja Dombrava.

Valsts sniedz atbalstu iedzīvotājiem arī apkures izmaksu segšanā, atzīmēja Dombrava, paužot, ka varētu diskutēt par šī atbalsta izstrādāšanas veiksmīgumu, tomēr, viņa ieskatā, tas ir viens no veidiem, kā nabadzības riski tiek mazināti. Ja apkures rēķini iedzīvotājiem būtu jāsedz pilnā apmērā, tas noteikti pakļautu riskiem daudz vairāk cilvēku, uzskata politiķis.

Tāpat deputāts pauda, ka Covid-19 pandēmijas laikā piešķirtā kompensācija 500 eiro apmērā par katru bērnu, viedierīču piešķiršana skolēniem un citi sociālie pasākumi ir mazinājuši nabadzības plaisu valstī.

Kā ziņots, Latvijā nabadzības riskam 2021.gadā bija pakļauti 418 000 iedzīvotāju jeb 22,5%, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2020.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2022.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.

Statistikas pārvaldē norāda, ka šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi pagājušajā gadā bija zem nabadzības riska sliekšņa.