SPRK: Baltijā elektroenerģijas patēriņš trešajā ceturksnī saruka par 4%, bet ražošana pieauga par 8%

Baltijas valstīs elektroenerģijas kopējais patēriņš šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, samazinājies par 4%, bet saražotās elektroenerģijas daudzums pieaudzis par 8%, aģentūru LETA informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvji.

Tostarp Latvijā 2022.gada trešajā ceturksnī elektroenerģijas patēriņš bija par 7% mazāks, Igaunijā - par 3% mazāks, bet Lietuvā - par 2% mazāks.

SPRK patēriņa samazinājumu skaidro ar iepriekš novēroto elektroenerģijas cenu pieaugumu. Kopējo patēriņa samazinājumu veicināja arī mikroģeneratoru jeb saules paneļu uzstādīšana mājsaimniecībās, kas saražo elektroenerģiju autonomi.

Savukārt saražotās elektroenerģijas daudzums Igaunijā pieauga par 28% un Lietuvā - par 0,5%, kamēr Latvijā samazinājās par 15%.

SPRK skaidro, ka Latvijā saražotās elektroenerģijas apmēra kritumu galvenokārt ietekmēja augstā dabasgāzes cena. Elektroenerģijas ražošana, izmantojot dabasgāzi, ir dārgāka, līdz ar to tirgū šāda enerģija ir mazāk konkurētspējīga. Trešajā ceturksnī koģenerācijas stacijās ražošana samazinājās par 34%, bet ražošanas apmēri vēja elektrostacijās palielinājās par 43% un hidroelektrostacijās (HES) - par 23%.

SPRK min, ka tipiski gada laikā Latvijā lielāks elektroenerģijas daudzums tiek importēts nekā eksportēts. Šogad Latvija, izmantojot vietējos ražošanas avotus, elektroenerģijas patēriņu nosedza 43% apmērā, kamēr Igaunija - 103%, bet Lietuva - 36% apmērā. Iztrūkstošos apjomu Latvija importē.

Trešajā ceturksnī imports pieauga par 1%, bet eksports - par 3%. Importētas tika 1709 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, bet eksportētas - 732 GWh, tāpēc ārējā tirdzniecības bilance jeb tirdzniecības saldo bija negatīvs - 977 GWh.

SPRK skaidro, ka gan mājsaimniecībām, gan juridiskajiem lietotājiem ir iespēja izvēlēties patēriņam atbilstošāko piedāvājumu no vairākiem elektroenerģijas tirgotājiem, slēdzot līgumu par mainīgu jeb biržas cenu vai fiksētu cenu. Mājsaimniecības papildus minētajam var saņemt arī universālo pakalpojumu.

Šogad trešajā ceturksnī turpinājās jau iepriekš novērotā tendence, mājsaimniecību vidū samazinoties interesei par biržas cenas līgumiem. Ņemot vērā dinamiskās cenu svārstības, mājsaimniecības trešajā ceturksnī lielāku interesi izrādīja par fiksētas cenas līgumiem. Mājsaimniecību segmentā fiksētas cenas līgumu īpatsvars pieauga līdz 62,3%, bet mainīgas cenas līgumu īpatsvars samazinājās līdz 14,2%. Savukārt interese par universālo pakalpojumu saglabājās bez būtiskām izmaiņām - 23,5%.

SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītāja Gunta Frēze skaidro, ka lietotāju vidū turpina pieaugt interese mainīt elektroenerģijas tirgotāju. Analizējot datus, 24% juridiskie lietotāji 2022.gada deviņu mēnešu laikā izvēlējušies citu tirgotāju, kamēr pirms gada tie bija 13%. Mājsaimniecību vidū aktivitāte ir mazāka, bet arī tur ir vērojama augoša tendence - šogad deviņos mēnešos 4% mājsaimniecību lietotāju izvēlējušies mainīt tirgotāju, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā 2021.gada deviņos mēnešos. "Lietotāji aktīvāk salīdzina un vērtē dažādus tirgotāja piedāvājumus galvenokārt elektroenerģijas cenas kāpuma dēļ," norāda Frēze.

Šogad mēneša vidējās elektroenerģijas cenas "Nord Pool" biržā Latvijas tirdzniecības zonā bija izteikti svārstīgas. Augustā tika sasniegta līdz šim augstākā vidējā mēneša cena - 467,75 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir apmērami piecas reizes lielākā nekā pagājušā gada augustā.

Regulatorā skaidro, ka straujās elektroenerģijas cenu izmaiņas biržā galvenokārt saistītas ar nepastāvīgām elektroenerģijas ražošanas iespējām izmantot lētākus resursus - sauli, vēju un ūdeni. Lai arī dabasgāzes cena biržā šobrīd strauji krīt, joprojām elektroenerģijas ražošana, izmantojot dabasgāzi, būtiski sadārdzina ražošanas izmaksas, attiecīgi arī elektroenerģijas cenu.

Šogad 17.augustā no plkst.17 līdz 18 (Centrāleiropas laiks) elektroenerģijas stundas cena "Nord Pool" biržas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tirdzniecības zonās sasniedza 4000 eiro par MWh jeb biržas maksimālo cenu. Šāds cenu lēciens notika galvenokārt, tāpēc ka Latvijas un Igaunijas starpsavienojumā bija ierobežotas pārvades jaudas elektroenerģijas piegādei, kā arī saražotie elektroenerģijas apmēri vēja elektrostacijās bija mazāki nekā ierasts, tikmēr Somijā tika veikti neplānoti elektrostaciju darbi, atslēdzot ražošanas avotus un Norvēģijā bija zemāka pieejamā jauda hidrorezervuāros.

SPRK skaidro, ka elektroenerģijas cenas pieaugums biržā ietekmē cenu mazumtirdzniecībā, ko maksā Latvijas elektroenerģijas galalietotāji - tirgotāji piedāvāto cenu pārskata, ņemot vērā cenu izmaiņas biržā. Stundas cenas ir būtiskas lietotājiem, kuri izvēlējušies norēķināties pēc biržas cenas, jo tieši tās, attiecinot pret patēriņu, ietekmē lietotāja ikmēneša rēķina lielumu. Fiksētas cenas gadījumā cena ir nemainīga noslēgtā elektroenerģijas tirdzniecības līguma noteiktajā periodā. Tomēr arī šajā gadījumā cenu izmaiņas biržā ar zināmu nobīdi laikā ietekmēs lietotāja ikmēneša maksājuma par elektroenerģiju, brīdī, kad tirgotājs veiks cenu pārskatīšanu. Tas atkarīgs no tā, kurā brīdī un uz cik ilgu laiku līgums ir noslēgts.

SPRK aprēķinātā vidējā svērtā elektroenerģijas cena trešajā ceturksnī mājsaimniecību vidū pieauga līdz 180,58 eiro par MWh, kas ir 2,4 reizes lielāka nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, bet juridisko lietotāju segmentā - līdz 299,44 eiro par MWh, kas ir 4,3 reizes lielāka.

Regulatorā norāda, ka minētais rādītājs atspoguļo konkrētajā periodā lietotājiem piemēroto cenu un iekļauj datus par tiem, kas noslēguši mainīgas (biržas) un fiksētas cenas līgumus. Līdz ar to apkopotajos datos ir dažādi tirdzniecības līgumu noslēgšanas laiki un termiņi, kā rezultātā gala cena var atšķirties no tirgū šobrīd pieejamiem piedāvājumiem.