Dabasgāzes cenu izmaiņas un to ietekme uz Latvijas dabasgāzes lietotājiem
Dabasgāzes patēriņš Latvijā kopš gada sākuma samazinājies par apmēram trešdaļu, bet periodā no maija līdz oktobrim – par 47%, ko ietekmējis dabasgāzes cenas kāpums. Tikmēr Inčukalna krātuves piepildījums izņemšanas sezonas sākumā pārsniedza 2021.gada kopējo Latvijas patēriņu, lai esošo ģeopolitisko apstākļu ietekmē nodrošinātu pietiekamas dabasgāzes rezerves gan šai rudens/ziemas sezonai, gan ilgtermiņā. No 2023.gada 1.janvāra stājas spēkā Krievijas dabasgāzes piegādes aizliegums uz Latviju. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro dabasgāzes tirgus norises.
Latvijas kopējais dabasgāzes patēriņš samazinās
No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%. Patēriņa kritums saistīts ar zemāku koģenerācijas staciju pieprasījumu pēc dabasgāzes attiecīgi dabasgāzes cenas kāpuma dēļ. Dabasgāzi izmanto elektroenerģijas ražošanai brīdī, kad nav pietiekamu atjaunojamo resursu - ūdens, vējš, saule, kas izmaksu ziņā ir lētāki.
Dabasgāzes cena pasaules vairumtirgū vasarā bija rekordaugstas un svārstīgas
Šā gada augustā Eiropas dabasgāzes tirdzniecības biržās mēneša vidējā cena sasniedza rekordaugstu līmeni: Nīderlandes Title Transfer Facility (TTF) - 235,22 EUR/MWh, un Beļģijas Zeebrugge Trading Point (ZTP) - 177,77 EUR/MWh.
“Dabasgāzes cenas augustā saglabājās augstas lielā pieprasījuma dēļ, ko veicināja karstums un sausums Eiropā. Turklāt arī ģeopolitiskās situācijas iespaidā Eiropas valstis veidoja lielākus dabasgāzes krājumus apkures sezonai, lai nodrošinātu dabasgāzes pieejamību un drošumu reģionā. Taču drīz vien septembrī, Eiropā atkāpjoties karstumam, samazinājās arī dabasgāzes cenas,” skaidro Tirgus uzraudzības nodaļas vadītāja Gunta Frēze.
Ģeopolitiskie apstākļi turpināja ietekmēt dabasgāzes cenas - saglabājoties tām svārstīgām un grūti prognozējamām pat nākamajam mēnesim. Vērtējot pieejamo informāciju nākotnes darījumu finanšu instrumentu tirgos, prognozes liecina, ka dabasgāzes cenas kopumā saglabāsies augstā līmenī un ar svārstību riskiem.
Dabasgāzes cena pasaules vairumtirgū (biržā) jeb dabasgāzes importa cena ietekmē dabasgāzes tirdzniecības gala cenu. Eiropas biržu cenu indeksus parasti izmanto dabasgāzes cenas referencei, slēdzot iegādes līgumu dabasgāzes importam Latvijā. Šāda dabasgāzes izcenošana ir populāra arī dabasgāzes piegādēm mazumtirgū.
Dabasgāzes cenu pieaugums pasaulē ietekmē Latvijas mazumtirgu
SPRK aprēķinātā vidējā svērtā mazumtirgus cena, kas atspoguļo vidējo cenu līmeni Latvijā, š.g. 3.ceturksnī, salīdzinot ar identisku periodu pērn, mājsaimniecībām pieauga vairāk nekā četras reizes (113,74 EUR/MWh), bet juridiskajiem lietotājiem - piecas (139,72 EUR/MWh).
Dabasgāzes cena ir viena no piecām komponentēm, kas veido kopējo lietotāja maksājumu par dabasgāzi. Cena atkarīga no izvēlētā tirgotāja piedāvājuma, savukārt pārējos maksājumā ietvertos pakalpojumus (sadales, pārvades un uzglabāšana) nosaka SPRK, bet nodokļus (PVN, akcīze) - valsts. Mazumtirgus līmenī Latvijā šobrīd ir astoņi aktīvi dabasgāzes tirgotāji. Dabasgāzes cenu izmaiņas pasaules dabasgāzes tirgū (biržā) agrāk vai vēlāk atspoguļojas iedzīvotāju ikmēneša maksājumos, ņemot vērā tirgotāju nepieciešamību atgūt dabasgāzes iegādes izmaksas.
No 1. janvāra jauni AS “Latvijas gāze” dabasgāzes tarifi un AS “Gaso” sadales tarifi
AS “Latvijas Gāze” tarifu saistītajiem lietotājiem (mājsaimniecībām) pārskata divas reizes gadā - 1. jūlijā un 1. janvārī -, ko nosaka SPRK lēmums. Dabasgāzes tarifi ir aprēķināti atbilstoši veiktajiem grozījumiem Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas paredz atbalsta pasākumus mājsaimniecībām. Ar AS “Latvijas gāze” tarifiem no 1. janvāra var iepazīties šeit.
Savukārt AS “Gaso” tarifi paredz izmaiņas visās lietotāju grupās gan mainīgajai, gan fiksētajai daļai. AS “Gaso” tarifu izmaiņu ietekme uz AS “Latvijas Gāze” saistīto lietotāju (mājsaimniecību) gala rēķinu būs salīdzinoši neliela.
Ņemot vērā AS “Latvijas Gāze” š.g. 9. decembrī publicētos tarifus 2023. gada 1. pusgadam, kuros ietverti arī jaunie AS “Gaso” tarifi, lietotājiem, kuri dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai ar patēriņu 4 m3 mēnesī, ikmēneša maksājums pieaugs par 1,53 eiro (14%), bet tiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei (patēriņš 200 m3 mēnesī), - par 4,50 eiro (2%).
Lai precīzi uzzinātu, kāda būs konkrētās mājsaimniecības mēneša maksa par patērēto dabasgāzi, stājoties spēkā jaunajiem tarifiem, SPRK aicina izmantot AS “Latvijas Gāze” tīmekļvietnē pieejamo tarifu kalkulatoru.
Valsts atbalsta pasākumi energoresursu cenu kompensēšanai
Š.g. 12.decembrī stājās spēkā grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā. Saskaņā ar šiem grozījumiem dabasgāzes lietotājiem - mājsaimniecībām, kurām vidējais mēneša patēriņš ir virs 221 kWh jeb 21 m3 mēnesī, dabasgāzes cena nepārsniegs 0,07875 EUR par vienu kWh bez PVN. Dabasgāzes cenas griesti tiek piemēroti līdz valsts atbalsta perioda beigām - 2023. gada 30. aprīlim. Noteiktā dabasgāzes cena attiecas gan uz mājsaimniecībām (saistītajiem lietotājiem), kas saņem dabasgāzi no AS “Latvijas gāze” par regulētu tarifu, gan mājsaimniecībām, kurām dabasgāzes piegādi nodrošina tirgotāji par tirgus cenu.
Latvijā pazemes gāzes krātuves aizpildījums lielāks par Latvijas kopējo patēriņu
Latvijā dabasgāze tiek uzglabāta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, kas ir AS “Conexus Baltic Grid” pārvaldībā. Uz izņemšanas sezonas sākumu (2022. gada 31. oktobri) Inčukalna krātuves aizpildījums sasniedza 57,5% (13,84 TWh) - pārsniedzot Latvijas kopējo dabasgāzes patēriņu, kas 2021. gadā bija 12,50 TWh).
Ņemot vērā Enerģētikas likuma grozījumus, sākot no 2023. gada 1. janvāra dabasgāzes piegādes no Krievijas uz Latviju ir aizliegtas. Lai nodrošinātu dabasgāzes piegādes nepārtrauktību, Latvijā veikti vairāki pasākumi, lai nodrošinātu pietiekamas dabasgāzes rezerves gan šai rudens/ziemas sezonai, gan ilgtermiņā.
Ņemot vērā Ministru kabineta uzdoto uzdevumu, AS “Latvenergo” šogad nodrošinājusi 1,8-2,2 TWh valsts dabasgāzes drošības rezervju piegādi no Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināļa 2022./2023. gada rudens/ziemas sezonai.
Savukārt 2022. gada septembrī AS “Latvenergo” piedalījās AB “Klaipėdos nafta” rīkotajā SDG termināļa ilgtermiņa jaudu piešķiršanas procedūrā, kurā ieguva tiesības turpmākos 10 gadus lietot AB “Klaipėdos nafta” termināļa 6 TWh ikgadēju jaudu, lai nodrošinātu dabasgāzes regulāras piegādes AS “Latvenergo” TEC ražošanas un klientu drošai apgādei.
Savukārt dabasgāzes pārvades sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” 2022. gadā uzsāka iesūknēšanas darbus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē jau 26. februārī, lai gan kā ierasts šī sezona tiek uzsākta tikai 1. maijā.
Saskaņā ar AGSI+ apkopotajiem datiem Eiropā vidējais krātuvju aizpildījums oktobra beigās veidoja ap 95%, pārsniedzot Eiropas Savienības (ES) noteikto mērķi - novembrī krātuvju aizpildījumu sasniegt vismaz 80%. Tas galvenokārt sasniegts, pateicoties stabilām sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm.