Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju saskārušies ar diskrimināciju

Ar kādu no diskriminācijas veidiem ir saskārušies 40% Latvijas iedzīvotāju, liecina Labklājības ministrijas (LM) uzdevumā veiktās sabiedriskās domas aptaujas dati.

Kā informēja LM sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš, aptaujā tika secināts, ka visizplatītākais diskriminācijas veids Latvijā ir balstīts uz vecumu - kad persona tiek uzskatīta par pārāk jaunu vai pārāk vecu.

Ar šādu diskriminācijas veidu ir saskārusies puse jeb 51% aptaujāto. Ar augstu diskriminācijas līmeni saskārušies arī romu tautības pārstāvji - tā norādījis gandrīz katrs otrais jeb 46% respondentu. Diskriminācija etniskās piederības dēļ ierindojas trešajā vietā - to atzīmējuši 44% aptaujāto iedzīvotāju.

Diskriminācijas augsto līmeni ir iespējams skaidrot dažādi, norādīja Zariņš. Iespējams, diskriminācijas izplatība kādā mērā ir pieaugusi, taču pastāvot arī iespēja, ka sabiedrība kopumā spēj veiksmīgāk atpazīt diskrimināciju. Tāpat tas varētu būt skaidrojams ar sabiedrības pārstāvju pārliecības un drošības sajūtas palielināšanos, kas veicina runāšanu par piedzīvoto diskrimināciju, atzīmēja LM pārstāvis.

Diskriminācija izpaužas kā noteiktu personu vai kādas personas grupas pārstāvju nonākšana nelabvēlīgā situācijā, pamatojoties uz dažādām personiskām iezīmēm, piemēram, dzimums, rase, ādas krāsa, vecums, invaliditāte, reliģiskā vai politiskā pārliecība, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis, seksuālā orientācija vai citi apstākļi.