Godinās aizsaulē aizgājušos Latvijas diplomātus

26.janvārī pulksten 11 Meža kapos par godu Latvijas Republikas starptautiskās de iure atzīšanas 90.gadadienai ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, kā arī citi Ārlietu ministrijas diplomāti un darbinieki svinīgā ceremonijā noliks ziedus pie Zigfrīda Annas Meierovica un Jāņa Čakstes kapa, kā arī pie aizsaulē aizgājušo atjaunotās Latvijas Ārlietu ministrijas darbinieku - Imanta Daudiša, Pētera Vasariņa, Daces Krievānes, Jāņa Lovnika un Maijas Āboliņas - atdusas vietām.

Savukārt Latvijas vēstniece Zviedrijā Maija Manika 26.janvārī noliks ziedus Stokholmas Hogalīdas baznīcā pie Voldemāra Salnā urnas. II un III šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Voldemārs Salnais no 1937.gada bija sūtnis Zviedrijā un pēc sūtniecības slēgšanas 1940.gadā vāca informāciju un dokumentus par okupācijas varu nelikumībām, uz kuru pamata tika izstrādāti Rietumvalstu valdībām iesniegtie memorandi. V.Salnais mira 1948.gadā.

Tāpat Maija Manika noliks ziedus arī pie ilggadīgā Ārlietu ministrijas darbinieka, 1921.gada starptautiskās atzīšanas notikumu dalībnieka un pēdējā Latvijas pirmskara sūtņa Somijā Jāņa Tepfera atdusas vietas Sandborgas kapos.

Latvijas vēstnieks Krievijā Edgars Skuja un vēstniecības darbinieki svinīgā ceremonijā noliks ziedus pie represiju upuru pieminekļa „Komunarkā” un ar klusuma brīdi godinās represēto Latvijas ārlietu dienesta darbinieku piemiņu.

Bijušais specobjekts „Komunarka” ir masu soda izpildes vieta un atrodas netālu no poligona Butovā, Piemaskavā, kas zināma kā viena no Staļina represiju un 1930.gada līdz 1953.gada laika perioda masu soda un upuru apbedījumu vietām.

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais