Pērn, salīdzinot ar 2020.gadu, par 7,04% pieauga izdevumi pensijām un valsts sociālajiem pabalstiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) "Latvijas statistikas gadagrāmatā 2022" pieejamie dati.
2021.gadā pensijām un valsts sociālajiem pabalstiem paredzētie izdevumi bija 3,483 miljardi eiro, bet 2020.gadā - 3,254 miljardi eiro.
Kopumā izdevumi pensijām pagājušajā gadā veidoja 2,463 miljardus eiro, bet izdevumi pret IKP bija 7,3%.
Izdevumi vecuma pensijām pērn veidoja 2,198 miljardus eiro, invaliditātes pensijām - 206,989 miljonus eiro, pensijām apgādnieka zaudējuma gadījumā - 43,632 miljonus eiro, izdienas pensijām - 10,199 miljonus eiro, bet pensijām pēc speciāliem lēmumiem - 878 000 eiro.
CSP dati liecina, ka pērn no kopējā pensiju saņēmēju skaita - 543 - vecuma pensijas saņēma vidēji 439 personas, un sievietēm tā vidēji mēnesī bija 378 eiro, kamēr vīriešiem 421 eiro.
Vēl 74 personas saņēma invaliditātes pensiju, 18 - pensiju apgādnieku zaudējuma gadījumā, bet 11 - izdienas pensiju.
Tikmēr izdevumi pabalstiem pērn veidoja 1,02 miljardus eiro, bet to izdevumi pret IKP - 3%.
Visvairāk izdevumu bija veltīti slimības pabalstiem - 312,489 miljoni eiro, bezdarbnieku pabalstiem - 120,901 miljons eiro, ģimenes valsts pabalstiem - 120,260 miljoni eiro, kā arī vecāku pabalstiem - 116,870 miljoni eiro.
Savukārt vismazāk izdevumu bija veltīts atlīdzībām par apgādnieka zaudējumu - 229 000 eiro, valsts atbalstam ar celiakiju slimiem bērniem - 995 000 eiro, sociālajiem pabalstiem Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībniekiem - 3,921 miljons eiro, paternitātes pabalstiem - 4,013 miljoni eiro un valsts sociālajiem pabalstiem transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti - 5,336 miljoni eiro.
